Bet mamma gan man kko pavisam jauku vakar pastāstīja. Mani brālis mazu esot ar rupjmaizi barojis, jo es šūpulī brēcu. Tas gan bija kkas vēl nedzirdēts, jo parasti jau savos 18 gados tu pārsvarā zini visu, kas ar tevi mazu bebuku ir darīts. Es gan sevi kā zīdaini neesmu nekad redzējusi (es par bildēm runāju), ar ko mamma aizbildinājās, ka fočiks visu manu zīdaiņa laiku bijis sabojājies, kas man liekas visstulbākā atmazka uz pasaules, jo nevar jau būt tā, ka vecākiem nospļauties , ka netiks iemūžināts viņu mazulis, kā, piemēram, viņš grauž gultas kāju. Interesanti, ne? Labi, whatever. Man jau apnicis,ka šajā blogā viss pārvērties par ''mana vienkāršā ikdiena sarežģītā skatījumā'', nevis "sarežģīti par vienkāršām lietām", kā tam vajadzētu būt. Kas vēl man ir apnicis? Nu it kā nekas, vienīgais, ka mana problēma ir tā, ka man ļoti ātri apnīk cilvēki, un tas ir mans sliktais personības punkts. Tā nevajadzētu būt, jo manu tuvāko draugu pulks jau it kā nemaz nemainās tik bieži. Vairāk jau tas ir par tiem ļautiņiem, kas PĒKŠŅI ienāk manā dzīvē un vēlas tur palikt ilgāk, nekā es atļauju. Piemēram kāds apnicīgs fans. HĀHĀ- tas gan bija joks, jo fanu man nav un man nemaz tādus nevajadzētu pat tad, ja būtu slavena pornozvaigzne. Jā, bet patiesībā pornozvaigznes nevar paparaci ar neko pārsteigt, jo jau redzētas kailas un nodarbojamies ar TO. Uhh, pirmais ieraksts saistībā ar seksu šajā blogā. Bet, mnjā, vai tad šito lasa deviņgadīgie? I don't think so.
Es tik tikko mazliet parevidēju savu skapi. Tur bija daudz kā interesanta, piemēram, mana devītās klases izlaiduma baltā korsete. Es paskatījos uz to, un izlēmu, ka man pietrūkst tās Jolantas, kas tajā varēja ielīst, so what da hell, kur palika viņa? Man viennozīmīgi nepietrūkst viņas pēc rakstura vai draugu loka, jo tas bija vienkārši pretīgākais loks manā mūžā, ja godīgi. Man pietrūkst viņas pēc izskata. Es atceros kā, savukārt, devītajā klasē es lūkojos vecajās septītās klases bildēs un priecājos, ka tāda vairs neesmu. Tātad, teorētiski, ja cilvēka patika pret sevi notiek cikliski, man pēc gadiem 2 atkal būtu sevi jāmīl.
Vai tā tiešām būs? Es nezinu.
Jā, un šodien kāds telefona zvans izmainīja manu dienu. Respektīvi, es pieteicos SEB bankas studentu komplektam un laimēju saulesbrilles. Tas gan tā, pavisam pozitīvi, jo ja nu es neesmu laimīgs cilvēks, tad vismaz cikliski veiksmīgs. Kāpēc cikliski? Jo tā ar mani notiek- periodiski es dabūju visu, ko vēlos. Vai pat ko nevēlos. Un pie visa vainīga māte daba.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru