.JPG)
Es tik slēpoju uz priekšu, kā uz pāra slēpju uzsēdināta. Dusmojos uz sevi. Kā man tā sanācis, ka katra stunda šķiet tik nelabi izlietota un izmesta? Tāpēc es varbūt tveros pēc kā savādaka, gribu braukt un redzēt ko jaunu, izrauties no darba atbildības, pulksteņrādītāja maratona. Man savā dzīvē garlaicīgi, es tā saku.
Šodien es sapratu, ka pārāk sevi ziedoju. Vismaz es zinu kam, varbūt gan tāpēc man nav tik žēl. Taču reizēm dienās, kad truli, ikdienišķi kraties autobusa otrajā stāvā, tanī pašā sēdvietā, kur katru dienu, skaties pa logu, vēro ielas vienādas, cilvēkus gan varbūt citus, un tā braukā uz priekšu un atpakaļ, priekšu-atpakaļ, gribas, kaut man būtu nedaudz savādāk. Es izklausos garlaicīga, jūtos vienmuļi, un pati sev to urbju, līdz tā patiešām ir. Iespējams esmu par strauju nonākusi tur, kur tagad.
Es daudzreiz iedomājos par dienu, kad es satikšos ar cilvēkiem, kurus neesmu redzējusi mūžību un varbūt arī par gramiem ilgāk. Visus vienuviet. Un tad pētīt, pētīt, pētīt- cik tālu es esmu no viņiem aizgājusi? Jo daži, kā redz, ir pavisam tālu aizsoļojuši no manis.
Distance ir kā terapija pret atkarību, zāles pret alerģiju- jo tālāk, jo ilgāk vari iztikt. Reizēm skāde neatgriežas, ja zāles lieto ilgāk. Ieturot distanci, gadās, ka citi viens par otru, liekas, nemaz pat nedzird. Pat neprasa. Gan abpusēji, gan vienpusēji. Visādi. Tā nu man gadījies no dažiem labiem personāžiem, kā saka, "izārstēties". Un atsevišķi no manis. Esmu viena tāda pazīstama meitene, kaut kur tālumā, kura retu reizi atbrauc ciemos, padižojas ar savu klātbūtni un aizbrauc prom. Lepna, iedomīga, klusa, muļķīga, skaļa, pašpārliecināta- viss viens, tikai šo īpašību kabatās mani ir gatavi sabāzt kā konfektes Ziemassvētku zeķēs.
Man tie, pret kuriem tagad, kā jau līdzīgi teicu, esmu imūna, ir vāji saredzami, šur tur izmētāti, skatienā izplūduši. Tuvums man palīdz atminēties. Problēma vien tajā, ka tā starp mums gandrīz nekad vai nav.
Vējš rausta kokus aiz loga, rudens soļo šurp ļoti ātri. Vēl nesen taču bija vasara, vakar septembris... Vai tad nē?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru