Statistika

ceturtdiena, 2014. gada 10. aprīlis

tu par mani zini tik daudz, cik santehniķis par baletu

Pastaigāties gar Temzu vēlā vakara stundā. Aptvert, ka šīs ir tavas mājas. Jauki.
Varbūt man arī gribētos māju ārpus Londonas. Meža vidū, klusumā. Un tad ik pa minūtei iedomāties, ka esmu mājās, Latvijā. Iedomāties, ka ikviens, ko vēlos satikt, ir stundas brauciena attālumā. Visu var.

Esmu cilvēks, kurš reti piedod un aizmirst. Tajā pašā laikā es visai bieži aizsvilstos, ja par mani runā nepatiesību un melus. Ja šo visu saliek kopā- manī momentāni ieslēdzas ignorance.
Esmu cilvēks, kuram izteikti vienalga, ja kāds nevēlas ar mani kontaktēties. Vēl vairāk man vienalga, ja iemesls, kādēļ otrs atsakās ar mani runāt, esot mana vaina. Nē, es neesmu perfekta un manī ir visādi šķībi izgriezumi un līkumi, bet lai mani vainotu tādēļ, ka es dzīvoju savu dzīvi uz priekšu un man patīk skriet, darīt, paēst, izgulēties, piecelties un sākt visu no jauna? Tad mana ignorance uzjundī ar jaunu spēku.
Vissliktāk ir tad, ja mani ignorē pavisam. Tad es pārslēdzos no vienas attieksmes uz otru, kur es varu palikt uz ilgu laiku.
Šādos brīžos tu saproti, kas ir tavi patiesie draugi ar kuriem tev patīkami pavadīt laiku. Kad tev nav jāpiedomā ko tu saki, kāpēc tu tā saki un kā tu to saki. Tevi netiesā tava izskata, tavas izvēles un uzskatu pēc.
Reizēm mums nepieciešams dzīves posms, kura laikā mēs izvērtējam, no kuriem cilvēkiem ir vajadzība atteikties. It kā veicot pavasara ģenerāltīrīšanu. Dažiem tas aizņem nedēļas un mēnešus. Man tas aizņem minūtes. Es jau minēju, cik ļoti mans spīts reizēm man skādē, taču tikpat ļoti tas man palīdz.
Saka, ka daži atnākot atpakaļ pie tevis, kad tu vismazāk to gaidi un vēlies. Es nedz gaidu, nedz vēlos, nedz baidos no tā. Jo redz, cilvēks var nākt atpakaļ un mēģināt no jauna, bet nu patiesībā jau taču ir tik grūti kādu atkal ielaist savā dzīvē, vai ne tā? Tas nav atvērts bārs, kurā speries iekšā un speries ārā, kad labpatīk. 
Nē, mani ikdienas apstākļi un situācija nav padarījusi mani iedomīgu, uzpūtīgu vai izvēlīgu. Esmu piekususi dāļāt savu laiku pa labi un kreisi, jo viss, ko es reizēm dzirdu, ir kritika, nešpetnība un dažu vēlme būt labākam par visiem citiem. Jo augstāk kāpsi, jo sāpīgāks būs kritiens.
Acīmredzot daži personāži domāja, ka zina mani visai labi, bet kļūdījās. Viņi zina mani tikpat daudz, cik santehniķis par baletu. 


Nav komentāru: