Statistika

otrdiena, 2013. gada 22. janvāris

jautājuma zīmes, uzkārtas uz durvīm

"Man vajag sasildīties, net tādēļ, ka man salst. Man vienkārši gribas, lai tev ir silti, kad es tevi apskaušu"

Parasti tik salkanas lietas man izraisa niezi, taču šoreiz šādu teikumu kopā salika manas smadzenes. Nē, es nevienam to neteicu, nevienam neesmu rakstījusi. To teica man, sapnī. Un ne ar vārdiem, bet gan ar skatienu un domām. Šausmas, kā gan es visu mēdzu sapīt nesaprotamā, sarežģītā kamolā...

Mīlestība atnāk nemanot, varbūt mazliet jūtot, jo kņudina un tirpst. Tāda viena nemanīta, varbūt puslīdz nojausta, atnāca līdz manīm. Diemžēl galīgi nelaikā un, kā jau vienmēr, ne ar pareizo cilvēku. Atkal. Jā, es mēdzu mīlēt viena. Man mīlestība parasti ir viens tāds mirklis, kad es ķepurojos ārā, lai nekad neatgrieztos uz tās pašas takas ar to pašu personu. Citi varbūt teiks, ka tā nav mīlestība, bet es atbildēšu tiem visiem, ka man vienalga, ko viņi domā. Patiesībā, man vienmēr ir bijis vienalga.

Esmu svētīta. Tiešām? Nu vismaz es tā jūtos. Man ir viss, ko vajag, lai pietiktu spēka iet tālāk, nedaudz pagriezties pa kreisi, pa labi un iemācīties attapties pusceļā, ja nu gadījumā tomēr nesanāk. Esmu, skat, tikusi tik tālu, nedaudz baidos, bet man ir atbalsts. Tas, ko es vienmēr esmu gribējusi, pēc kā lūgusi. Nedaudz ticības, nedaudz līdzjutības. To, ko nevar nopirkt pa naudu, to, ko tik ļoti vajag, ja šaubies vai baidies.
Nē, es vairs nebaidos.

Iespējams, ka šis gads nesīs manā dzīvē ļoti daudz izmaiņu. Cik labvēlīgas un atsaucīgas tās būs attiecībā uz mani pašu, es uzzināšu pavisam drīz. Un to, cik krasi es, iespējams, izmainīšu savu stāvokli, savu ikdienu, arī spēšu paziņot vien vēlāk. Nav jau tā, ka es sēžu un gaidu, es rīkojos, bet man jābūt pacietīgākai par pacientu, kas trinās uzgaidāmajā telpā.
Man gribas izmaiņas. Ja neatvērsies vajadzīgās durvis, es līkumošu pa gaiteņiem, līdz tās atsprāgs vaļā pašas no sevis. 

Un negribu es klausīties citu vaimanās vai izvēles iespējās. Man ir pašai sava zupa, ko strebt, pašai sava puzle, ko likt. Uz brīdi es gribu atslēgties no pārējo problēmām. Šobrīd esmu tikai es, mana ģimene un vairākas jautājuma zīmes, uzkārtas virs durvīm. Es gribu koncentrēties uz to, tikai un vienīgi to. Un  tad, kad viss taps skaidrs, es būšu mierīga.

Nav komentāru: