Esmu beidzot noskatījusies „Trūmena šovu”. Man ilgu laiku atpakaļ tika jautāts, vai esmu šo filmu redzējusi, tāpēc mani nedaudz ieinteresēja, par ko īsti iet runa. Un tagad, kad tā ir redzēta ir... mierīgs prāts.
Tas skanēs diezgan nežēlīgi un netaisni, bet... man nepietrūkst manu draugu. Es ļoti, ļoti vēlos satikt savu ģimeni, bet nejūtu nekādu vēlmi atkal satikt savus draugus. Šī vēlēšanās ir it kā pārgājusi. Es vienkārši zinu, ko tas nozīmēs- ballītes, alkohols, vēlas vakara pastaigas un bezmērķīga pļāpāšana, intrigu vērpšana, noskaņošana vienam pret otru, muļķīgi, mazi strīdi. Varbūt es vēl aizvien dusmojos uz vienu no maniem draugiem, kurš (-a) (nevēlos atklāt, bet šī persona pati zinās, ka runa iet par viņu) vienkārši truli tērē laiku ar cilvēku, kas vienkārši spļauj un lej samazgas uz galvas. Ar cilvēku, kas ir kājslauķis un bezvērtīgs ciniķis. Pretīgi vienkārši. Nē, nu, protams, ka tā nav mana darīšana, jo ja cilvēks sevi novērtē tik zemu un ar rozā brillēm uz acīm ir gatavs piedot pēdējo necilvēcību, ko es nosauktu par savu dzīvniecisko tieksmju apmierināšanu, tad tik uz priekšu. Varbūt es neko no dzīves nesaprotu un esmu totāli stulba, bet man tas liekas tik debils lēmums, cik nu debils tas varbūt. Negribas jau nevienam neko uzspiest vai aizrādīt, jo man nav „dzīves pedagoga” apliecības un katrs pats lemj pār savu dzīvi, taču kremt nedaudz. Un tad, kad es skatos uz priekšu, man nemaz negribas domāt par to, ka man šiem abiem cilvēkiem būs jāskatās acīs, jāsmaida un jāsaka „ai, cik ārā jauks laiks” vai „varbūt izejam ārā” tā vietā, lai pateiktu „bļāviens, cik tu esi stulbs (-a) un man besī redzēt jūs viens otram blakus, jo tā ir nepareizi, ATVER ACIS UN SĀC SEVI CIENĪT” (zinot mani, es neprotu turēt muti un nesaukt lietas īstajos vārdos). Bet nē, es nevaru, jo tad atkal es būšu vainīga. Nu, jā, esmu jau bijusi šādā situācijā un tad vien varu teikt- neļaušu savu plecu izmantot kā atbalstu vai mierinājumu, jo viss beigsies tā, kā es tiešām ticu, ka beigsies. Un kāda jēga mierināt personu, kas visā iekļuvis sava naivuma pēc? Vajag mācēt pieskarties realitātei.
Gribas dzīvot augstāk. Vai tu zini, kā tas ir? Es zinu tikpat daudz, cik tu. Tagad, kad mans sapnis par studijām Londonas universitātē ir salauzts mazos, sīkos gabaliņos, es vairs nezinu, kur iet. It kā būtu izmesta no laivas, vakuuma vidū, bez ceļazīmēm. Es nezinu, kur iet, kur glābties, kur griezties. Man negribas pavadīt savu dzīvi Latvijā. Ne vairāk kā 2 mēnešus, tas uz visiem simts kā zināms. Kā jau es te reiz, pusgadu atpakaļ rakstīju, „man gribas izgaršot pasauli”. Un cik patīkami, ka vairs nav neviens, kas lūgtu man „nebrauc, paliec”, jo man nav vietas, kur es palieku. Varbūt tas man traucēs atrast cilvēku, ar kuru savienot dzīves, taču man kaut kā vienalga. Esmu nedaudz vai pārliecināta, ka vēl nevēlos ļauties jūtām. Es zinu, cik tas ir skaisti, taču tikpat labi zinu, cik lielas sāpes un problēmas tās sagādā. Gan jau pienāks laiks, kad es atkal būšu tā Jolanta, kas otra dēļ gatava ledu grauzt un galvu dauzīt pret sienu. Pagaidām es sevi pārāk cienu, lai darītu muļķības kāda dēļ.
Es vienmēr esmu domājusi, ka tad, ja tev diendienā saka „tu esi skaists (-a)”, nekas nemainās. Kļūdījos. Reizi pa reizei darbā man sanāk dzirdēt frāzi „such a beautiful girl!”. Un nevajag domāt par to, ka katras valsts un nācijas meitenes atšķiras un varbūt latviešu starpā esmu kas ordinārs, bet šeit, starp poļiem, babajiem, itāļiem, spāņiem un ungāriem esmu kas „skaists”. Tagad es sāku saskatīt sevi citā gaismā. Respektīvi, varbūt nemaz neesmu tik ļoti zemē metama, ko? Muļķīgi tā tagad skanēs, taču es vairs nepaļaujos uz savu personību vien. „Ai, tu esi skaista iekšēji/ tu esi savādāka/ tev ir skaista personība” un bla bla bla. Varbūt man vajadzētu priecāties, velns lai zina.
Aptuveni 98 dienas palikušas, ko šeit nodzīvot. Bet ar to viss nebeigsies. Ar to viss sāksies. Un man sāk patikt šī doma, ka es nezinu, kur atradīšos pēc mēnešiem 5. Kur mani domas aiznesīs, „tas kauliņš nogulsies”.
P.S.: vakardiena bija totāli laba- vīns, draugi, "Draugi", cigarete pēc cigaretes un iluzionista priekšnesumi pilnībā bez maksas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru