Statistika

otrdiena, 2011. gada 23. augusts

$$$

Skatos, ka mans blogs kļūst interesants tad, kad es to neapmeklēju. Kāpj statistika, parādās jauni sekotāji un daži pat citē mani twitter'ī. Es jūtos pagodināta, vien man gribētos teikt, ka tad vēlos saglabāt autortiesības, labi?
Nav tā, ka es par šo vietu būtu aizmirsusi. Vienkārši nesanāk laika pat tad, ja var īsti sanākt. Es priecājos, ka nu varu šo metropoli izbaudīt ar atvērtām acīm un izgulējušos prātu. Jā, es šobrīd jūtos ļoti labi. Viss ir daudz vieglāk, nekā agrāk.
Pēc mājām es skumstu tik un tā. Varbūt krietni mazāk, nekā to gadu atpakaļ, taču tomēr. Visvairāk man pietrūkst tās bezrūpības.
Patiesībā man tiešām nav, ko šeit rakstīt. Vismaz uz doto brīdi. Tā ir, ja cilvēks pavada laiku mazliet rutīniski, bet savā ziņā melanholiski, tad nav vajadzības visai pasaulei bļaut, cik dzīve ir netaisna. Jo nav "taisnas" un "netaisnas" dzīves. Ir tikai tava. Un ja tu sūdzies, ka tā tev pagadījusies nepareiza, greiza un visādi citādi nebaudāma, tad laiks paskatīties pašam uz sevi, jo vaina būs tevī pašā, nevis tajā, ko pats sev apkārt izveidoji.
Īsa laika periodā var saprast daudzas lietas. Man bail iedomāties, pie cik daudziem secinājumiem vai atklāsmēm var nonākt gadu laikā. Un jo vairāk es pie kaut kā nonāku, jo mazāk gribu saprast.
Tagad ir nedaudz savādāk. Esmu pieradusi pie situācijas, kuru iepriekš bija bail pat klusi nočukstēt. Un no tā jau arī visvairāk bail.

Nav komentāru: