Varbūt nemaz par sliktu nenāktu tā vienkārši atrast šādu "slepeno draudziņu", kurš ar laiku kļūtu par sienu, pret kuras atspiesties. Skaisti, vai ne?
Vakar man bija grupveida saruna ar manām 2 labākajām draudzenēm. Kādu laiku atpakaļ mūs visu laiku redzēja kopā. Laikā, kad visa pasaule šķiet krāsaināka un interesantāka, nekā viss cits. Tie dumjie laiki, kad tev ir trīspadsmit, četrpadsmit. Un tagad, kad pagājuši 6, 7 gadi, mēs atrodamies katra savā valstī, katra savu dzīvi dzīvodama, mūs tomēr retu reizi vēl var sastapt trijatā. Tad man likās, ka laiks nemaz nav tik vitāls un sataustāms. Randomi tu atlec konkrētā situācijā ik pa laikam. Lai gan šobrīd ir savādāk, nekā tad. Es tomēr jūtu, ka ir lietas, kuras nemainās, kaut tie būtu vien pliki fakti, kas neizraisa nekādu sajūsmu.
Šorīt no rīta es izjutu ko tādu, ko sauc par "mana dzīve ir mainījusies, bet es to nemaz nejutu iepriekš" sajūtu. Būt blakus kādam pat tad, ja iepriekš ir licies, ka nekā nebūs, ir fantastiska.
Šonakt es redzēju sapnī mājas un vidusskolu. Redzēju to tādu, pie kādas bija ierasts. Nezinu kādēļ, bet manas izjūtas bija dalītas. Es priecājos, ka esmu atpakaļ- ka esmu atpakaļ vien uz neilgu laiku. Es jutos neizsakāmi lepna par to, kur esmu tagad, ko daru šeit, kāpēc esmu šeit. Mani pārņem neizskaidrojams miers. Tāds miers, kāds uz Londonas ielām ir sastopams brīvdienu rītos plkst. 9. Varbūt es zaudēju lietas un cilvēkus, atlidodama šeit gadu atpakaļ, taču liekas, ka ieguvu neskaitāmi vairāk, nekā būtu saņēmusi paliekot.
Šis gads, kā liekas, būs daudz vieglāks.
24. septembris man nu ir oficiāla, privātā svētku diena, ko es šogad atzīmēšu pirmoreiz.
2 komentāri:
Ir interesanti lasīt pilnīgi nepazīstama cilvēku blogu, kuru atradu meklējot info par slepenajiem draudziņiem. Un izlasot šo tekstu pārņēma atmiņas par pavadītajiem gadiem Londonā. Mans datums bija 26.06., kuru arī es klusībā svinēju katru gadu.
Viss, ko vēlos teikt, ir - izbaudi Londonu un visu, ko tā sniedz.
Vispār jau Londonā tagad esmu 4,5 gadus, domāju, ka to esmu izbaudījusi pietiekoši, lai sauktu par otrajām mājām, bet nu paldies.
Ierakstīt komentāru