Patiesībā jau neviens nav sastādījis to sarakstu, kurā vajadzētu atķeksēt lietas, ko esi paveicis, lai tuvotos pieauguša cilvēka statusam. Mēs neviens nezinām, cik tuvu vai tālu esam no šī briesmīgā titula. Nojaušam. Taču tas neapstiprina faktu.
Pieaugt nenozīmē ieviest bērnu vai uzvilkt gredzenu pirkstā. Pieaugt nenozīmē saņemt algu un maksāt rēķinus. Pieaugt nozīmē samierināties ar to, ka tagad tev ir jāpaļaujas uz sevi un savu izvēli. Pieaugt nozīmē cerēt uz spēku, lai pieveiktu dzīvi un to, ko tev tā sniegs. Pieaugt nozīmē sadzīvot ar sevi un reizē atrast vietu citiem. Es varētu turpināt uzskaitīt lietas, kas manā skatījumā parāda, cik pieaudzis tu esi, bet jēga tam nebūtu visai liela, jo mēs domājam tik sasodīti dažādi. Iespējams, ka kāds jaunietis, ļoti bērnišķīga prāta, uzvilcis uzvalka bikses un sabāzis makā vairākas banknotes, uzskatītu, ka esmu vēl stulba un man labāk klusēt. Kaut gan pats knapi spētu izburtot vārdu 'deģenerācija'. Vai baidītos dzīvot uz viena cipara nedēļā. Vai atteiktos kādu nedēļas nogali strādāt, jo tas šķistu tik morāli un fiziski neiespējami.
Daži nekad nepieaug. Tie paliek par bērniem un meklē kādu, kurš viņus auklēs atkal.
Es viņu redzēju sapnī un patiesībā palika ļoti, ļoti silti. Mēs esam kaut kur starp spēcīgām simpātijām un vēlmi būt kopā. Nu, iespējams es vairāk sliecos uz otru pusi, jo beidzot gribas ko tādu, ko nevajag slēpt, vai gribas izpaust, vai nejūti apnikumu un šaubas. Esmu tik bieži slēpusies, ka vairs nekad, nekad, nekad negribu parakstīties uz ko tamlīdzīgu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru