like she doesn't care about that shit goin' on

Nezinu, kā lai nosauc šo dienu. Par bezjēdzīgu? Nē. Par stulbu? Nē. Par neizdevušos? Nē, tieši otrādi, par neizdevušos izdevušos dienu, jo es, kā saka, daudz kam esmu atvērusi acis, uz doto brīdi. Sapratusi , ka vairākus gadus ilgušu draudzību var arī vienkārši atskaldīt no savas dzīves ar cirvi. Lai gan es vēl ticu,ka viss var mainīties, jo cilvēki savas kļūdas saprot laicīgi. Nu ja, tā mēdz būt. Brīžos, kad ir jau par vēlu. Tātad diezgan nelaicīgi. Un skumji,ka jau kārtējo reizi no manis tiek slēpti totāli s*di, kurus es tāpat, kā redz, uzzināju. Tāpēc es šodien atkal kļuvu par the worst and the meanest person in the whole World. To, kuru sauc, ja kaut ko savajagās. Uzsvilp un es skrienu. Bet nē, es šodien jau paspēju izlikt sevi uz āru dusmu brīdī. Tikai atnākot mājās jutu,ka gribas pinkšķēt, bet tad es padomāju otrreiz un sapratu, ka labāk cilvēkam ir ciesties, ciesties, smaidīt, domāt par labām lietām un saprast,ka beigu beigās viss liksies gluži vienalga. Un tad, kad šķiet, ka viss ir izpostīts, vajag gaidīt, jo jebkurā brīdī kāds var saplēst visu vēl vairāk.
Es tikai vēlējos nelielu taisnību, jo esmu tāds maziņš, dumjš cilvēciņš, kuram neko vairāk nevajag, kā tikai patiesību un godīgumu.
Iespējams, ka ir grūti sadzīvot ar tādu kā mani, bet man ir sava attieksme un par vēlu kaut ko mainīt. Pirms šodienas es biju kļuvusi jauka, pat nedaudz pūkaina un vairāk izjutu līdzi citiem, bet šodiena visu izmainīja. Tagad man piedrāzt tevi, tevi un tevi, jo izrādās, ka maniem "draugiem" kājās ir botas ar biezāku zoli, nekā man.
Bet es meklēju atbildi uz jautājumu: kādēļ daži nespēj savas problēmas risināt ar to personu, ar kuru ir konflikts, bet gan ošņājoties pa malām? Un vēl: kāpēc citi, acis skatoties, saka, ka tu esi tas foooršākais un svarīgais, bet ekšeni runā ko citu?
Dialogs ar kādu paziņu:
A: Man ir pavasara depresija
ES: Bet mani atkal čakarē
Un kā gan, sasodīts, man var nepiedot to, ka es šodien skolā pret citiem biju riebīga (kā jau vecajos, labajos laikos).
Tāpēc es atkārtošos jau kādu 928392 reizi : ES ĀTRĀK VĒLOS PROM NO ŠEJIENES!! Paskaidrojums dlja assoba tupih- ne jau tādēļ, lai meklētu sev siltāku vietiņu, bet gan tādēļ, ka visi te to vien dara, ka kakā uz galvas, kad ienāk prātā, un varbūt tikai tad sapratīs,ka es esmu prom , un tur mainīt neko nevar...