Es nezinu, kā lai labāk un vienkāršāk izklāsta to, kas man uz sirds sakrājies. Varbūt vienkāršāk būtu šķendēties (un man vienalga,ka tev tas vārds nepatīk) par to,ka visi jaukie cilvēciņi, kuri man savā laikā ir bijuši tik tuvi un dārgi, nākamajā etapā atrod sev kko labāku, kā saka, es laikam esmu tas viegli nomaināmais variants. Kā zapaska. Tad nu arī! Mana kļūda noteikti ir tā, ka es tik ātri atraisos citu priekšā. Uzticos, gaidu un smaidu. Un, bļāviens, kā man patīk tas citāts, ko šodien izlasīju:
Nevajag dot solījumus, ja nespēj tos pildīt. Nevajag ar meliem mani sildīt. /SEKKTA/Šajā teicienā ir vairāk taisnības, nekā čipsu vidējā izmēra pakā. Es neuzdošu jautājumu kāpēc, jo neviens tāpat nevarēs atbildēt, bet nu... cilvēki tiešām reizēm ir nežēlīgi. Salīdzinājumam: agrāk mamma man neļāva kaitināt kaķi, kad es ar viltu tēloju, ka man rokās ir kkas gards. Kaķis mēdza uzticīgi gaidīt, lēkāt un lūgties,lai es atdotu to, kas man ir rokā. Bet nekā jau nebija. Un tāpat ir ar tukšiem solījumiem. Es gaidu un ticu, un vēlos, bet nekā jau nav.
Zinu, ka tas izklausīsies egoistiski, bet vismaz ES zinu, ko nozīmē jēdziens "solījums". Es, protams, runāju par kko pasaulīgu, nevis tādu baigo bezsakaru, kā "es apsolu,ka iznesīšu miskasti". Toties es zinu, ko nozīmē solījums "es apsolos tev nekad neuzgriezt muguru, jo man tevi vajag kā ēst, kaut katru dienu". Un manuprāt atšķirība ir diezgan liela.
Ja es varētu, kā daži labi (nevēlos saukt vārdā), privatizēt otru uz visu savu dzīvi, es ņemtu visu, nevis citiem atstātu pabiras, no kurām teorētiski gribas vēl vairāk. Un vēl vairāk gruziens nāk.
Ak, jā, jā. Un ziniet, kas vēl man besī? Tas, ka esmu ātri nomaināma. Vai arī tas, ka mana kļūda ir iepazīt pavisam jauku cilvēku, bet līdzko es veltu kādam frāzi "iepazīsties- tas ir jauks cilvēks vārdā X".. Nepaiet ne mirklis, ka mans tikkoiepazītaisjaukaiscilvēks ir iesūkts vakuumā un es vairs viņu neredzu sev blakus. Tā arī ir privatizēšana. Un, lai nu cik atriebīga persona vien es nebūtu, es tāpat nenolaidīšos tik zemu. Es zvēru, ka nekad neprivatizēšu nevienu personu, jo negribu, lai citam kremt tāpat kā man. Es labāk staigāšu ar augsti paceltu galvu, teikdama, ''ka man nevajag, ja tev vajag''. Jo pasaule ir devīga, tikai šajā dzīvē vispār nekas nav garantēts. Tikai tas, ka tu piedzimsti un nomirsti. Pārējais ir tava izvēle.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru