Jā, bet laiks gan ārā jauks. Un jo jaukāks laiks, jo biežāk jāapmeklē duša, lai atvēsinātos. Vakar sauļojos pie ezera un redzēju jau vismaz 5 cilvēkus, kas atbrauca nopeldēties (bet mani pirms tam gandrīz nokoda gulbis, nu seriously!). Tātad ārā ir tik silts, ka var droši iet plunčāties. Un es pati pataustīju ūdeni. Jā , tas bija ļoti patīkams- kā pavēlā vasarā!
Es izlasīju grāmatu "The Secret". Un te ir daži no spilgtākajiem citātiem, kas pievienojās manai "es tam ticu" atvilktnei.
Neatkarīgi no tā, vai, jūsuprāt, kaut ko varat vai nevarat, jums būs taisnība
Kam pretojas, tas turpinās (Karls Jungs)
Viss, kas mēs esam , ir mūsu domu rezultāts (Buda)
Mazliet papētot, atklāsiet, ka visi, kas kaut ko sasnieguši, nemaz nezināja, kā to paveikt. Viņi tikai zināja, ka top darīs.Patiesi gudri es teikšu. Kaut gan patiesībā ir ļoti grūti sekot šīs grāmatas padomiem, jo esmu pieradusi būt tāda ne īpaši atsaucīga. Un ir patiešām neticami, ka tu panāksi visu, par ko sapņo, vien domājot, ka tev jau tas ir, jo es, piemēram, esmu apņēmīga un nespēju saprast, kā tavi sasniegumi var kļūt taustāmi, neko nedarot. Un es nevarētu sev visu mūžu piedot, ja kāds vienkārši tupi būtu lielāko daļu izdarījis manā vietā. Tā saucas sirdsapziņa? Nē, tā ir vēlme būt stipram..
Jā, un šodien atklājās, ka tikai Jolanta Vimba ir spējīga iegūt četrus 9 + vēl dažas jaukas atzīmes un vienu 4 uz liecības, bet tāpat sasniegt 7,7 vidējo atzīmi. Tādējādi dalot 3 vietu visā klasē kopā vēl ar četriem cilvēkiem (un viens no viņiem man izteikti riebjas). Lūk tādi tie banāni!
Ir vēl kāds nu ļoti gudrs citāts, no visai harizmātiskas personības:
Izturēt uzvaru var katrs. Bet sakāvi- tikai stiprais! (Ādolfs Hitlers)Gan jau , ka kādam radīsies jautājums, kādēļ es rakstīju harizmātisks? Nu, pirmkārt tādēļ, ka tas ir Hitlers un par apbrīnojamu vai pūkainu jau nu viņu nevar nosaukt, kaut vai tādēļ, ka viņš ir vainīgs pie vairāku miljonu cilvēku dzīvības, bet otrkārt tādēļ, ka , lai arī viņš ir maita, kas nav pelnījis neko vairāk par Benito Musolīni likteni (ja ne vairāk), es viņu apbrīnoju. Jā, tu nepārlasījies. ES apbrīnoju. Un , lai gan Mikiņa noteikti mani būtu gatava noslānīt par tādiem vārdiem, es tomēr nespēju apbrīnot, kā gan tāds reālskolas otrgadnieks spēja aizraut tik daudz cilvēku, likt viņiem krist viņa ceļos un bučot kājas, ietekmēt tik daudzu cilvēku likteņus., ka pat 21. gadsimts nespēj beigt rakstīt grāmatas, biogrāfijas, analīzes par viņu. Par Ādolfu Hitleru, kura uzvārdu man šķiet,zina visi. Bet par viņu es sīkāk izklāstīšu citreiz. Bet, lai jūs šodien spētu gulēt mierīgi, varu pateikt, ka es arī viņu nicinu par to, ko viņš izdarījis. Jo ir taču tik daudzi, kurus gan reizē apbrīnojam, gan reizē nīstam. Un nav jau noslēpums, jo mēs visi tādi esam- cilvēciski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru