paldies tev, dzīve!

Esmu sākusi lasīt grāmatu "The Secret". Lai gan parasti tādas nelasu. Taču šī grāmata mani kkā ieinteresēja ar savu filozofisko nostāju un domu. Tā man palīdz saprast, ka jāpateicas dzīvei par visu, ko tā sniegusi- vienmēr un visur. Un to, ja tu kko stipri vēlies, tas arī notiks- vajag tikai pareizi noformulēt domu.
Šajā nedēļa daudz kas ir mainījies, lai gan es jūtos neparasti labi, un tas nemaz nav domāts egoistiski. Kaut gan, esmu gan viens impulsīvs, neparedzams cilvēks, kas spēj citus sakapāt vien ar savu rīcību. Jo es kārtējo reizi pārliecinājos, ka pagātne, kas velkas līdzi tagadnei, padara cilvēku par tādu personību, ar visiem viņa ieskatiem, kāds viņš ir tagad. Es jau kārtējo reizi pārtraucu visu, pirms kāds cits to izdara manā vietā. Bet ne jau tādēļ, ka man patīk būt pirmajai. Tādēļ, ka es vienkārši retajā cilvēkā nesaskatu to, ko vēlos saskatīt. Jā, reiz bija tāda meitene Jolanta, kurai dikti nodarīja pāri, tādēļ viņa sāka darīt pāri citiem. Bet fakts paliek fakts- vienu no visām reizēm es nožēloju, jo tas man velkas pakaļ jau labu laiku, liekot domāt "kā būtu, ja būtu". Esmu vienmēr mēģinājusi izdarīt sev totālu brainwash, taču tas nekad nav palīdzējis. Bet es zinu, ka tad, kad būšu izlasījusi grāmatu "The Secret", es iemācīšos virzīt savas domas uz to, ko vēlos ar sevi izdarīt. Ja kāds domā, ka tas ir kārtējais puņķainais romāns, tad tā nav, jo tā ir patiešām viena no 1000 vērtīgām grāmatām, kas māca tev dzīvot. Ar visādām fīčiņām un piselīgām lietiņām, kas manā skatījumā ir diezgan vērtīgas.
Ir palikusi pēdējā nedēļā skolā, bet manas rokas nedreb, jo esmu pārliecināta, ka viss beigu beigās beigsies labi (3 vārdi ar nozīmi beigt). Jo, ja kaut kas nav beidzies labi, tad tas vispār nav beidzies un tā visu laiku. Es varbūt uzspiedīšu savu "reliģiju", bet nu tajā grāmatā bija teikts, ka "ja tu atkārtosi, ka dzīve ir skaista, tāda tā arī būs", tā kā pietiek gausties. Nu vismaz man. Es vienmēr atkārtoju, ka mana dzīve sucks vistiešākajā veidā, bet tā jau nu nemaz nav, jo es pateicos tai par visu, ko man  tā devusi, lai gan dažreiz kkā pietrūkst, taču tas ir mazsvarīgi- tā kā nav, es iegūšu vēlāk.
Es tagad ticu, ka spēju izdarīt un sasniegt to, uz ko eju šodien. Un kopš šīs dienas es solos PATI SEV, ka būšu laimīga. Un brīva. Un smaidīšu. Jo dzīve tomēr nesucks, kā es vienmēr saku. To vajag vienkārši pagriezt pareizajā virzienā.