Statistika

piektdiena, 2010. gada 15. oktobris

mani sauc Aleksandra


Londona ir skaista tad, kad
1.)      Spīd saule
2.)      Ir nakts
3.)      Ja tu atrodies tās centrā
Pārējos gadījumos- atkarībā no garastāvokļa. Bet šī pilsēta spēj arī nogurdināt. Savā pirmajā brīvdienā veicām pirmo šopingu Oksfordas ielā, kas ir savā veidā tūristu cienīgs izgājiens, bet jā, nebija tas, ko vēlējos. Mani pamatīgi nogurdināja cilvēku burzma, jo jutos kā eglīšu rotājums milzīgā eglē. Tāpēc es priecājos, ka vakarpusē varēju pa ilgiem laikiem izbaudīt vakaru, ieritinoties ādas dīvānā, ar savu igauņu kompīti klēpī. Un beidzot ieslēgt skaipu uz „online” režīma, nevis uzvelt virsū ķieģeli, lai negribīgi nobaltotu, ka man nav laika pļāpāt. Vēl es pirmoreiz, būdama šeit, izjutu, kā tas ir- sēdēt netā un pēc neilga laika saprast, ka nekā lādzīga tur nav ko darīt. Tā kā mana pirmā un vienīgā brīvdiena darbā bija ļoti relaksējoša. Bet kas attiecas uz nākamo- esam pilnā gatavībā to izmantot lietderīgi, jebšu apmeklējot ko kultūrvēsturisku vai izklaidējošu. Diemžēl „Prāta Vētra” iztrūks. Tā viesojas Londonā šovakar, kad galīgi nav ne laika, ne finanšu.
Man ir oficiāli izteikts kompliments, ka man ir laba iztēle un fantāzija, kas pamatīgi uzlaboja manu dienu, jo tas šķiet tik dzīvotsvarīgi. Es nezinu kamdēļ, bet tā ir. Es nespētu pavadīt dienas, kas dotas manai dzīvei, ja mans prāts nemitīgi neražotu jaunas ainas un idejas, un domas. Varbūt arī tādēļ man ir šis blogs. Un man patīk, ka tas ir melns ar nelielu zilīgu akcentu- tāds kā es. Ok, tas nav domāts, ka esmu lesbiete, nedod Dievs, man patīk zēni. Esmu tāda nejaukā un neitrālā ar savu gaišo akcentu.
Bet ja atgriežamies pie tās „zēnu patikšanas”, tad vēlos sevi izlabot, jo man nepatīk zēni. Man patīk vīrieši. Da ne jau tādi, kam pie trīsdesmit. Tie, kuri ir vīrieši, būdami zēni. Es nemāku pareizi noformulēt savu domu, jo man galīgi tas šobrīd nesaista, es vienkārši ieturu celibātu, un esmu jauka pret visiem stiprā dzimuma pārstāvjiem, jo uztveru viņus galvenokārt kā sabiedrības locekļus, nevis kā potenciālu tēmu uz ko nosliekties. Mēdz būt tādi brīži, kad negribas neko just, ne bīdīt, ne darīt, kaut gan tad visvisādus komplimentus uztver daudz saasinātāk un izteiktāk. Pat tādus muļķīgus. Un tad atliek vien uz jautājumu „What’s your name?” atbildēt ar „Aleksandra”. Tas ir vienīgais veids izbaudīt to, kā būtu, ja būtu, ja mani sauktu tā, ja es būtu tāda. Galu galā, vārda Aleksandra tulkojums un apraksts man atbilst daudz vairāk, nekā tas, kas man dots kopš dzimšanas. Haha, varbūt manu Ego patiesībā sauc Aleksandra. Smieklīgi, kas gan man neienāk prātā.
Es nedaudz skumstu pēc vēstures, jo te uz katra stūra man rēgojas žurnāli un grāmatas par Hitleru, Staļinu, Čērčilu, nacistiem ū tē tē. Un tad es atceros par savu „SS. Vēsture brīdina” grāmatu, kas palika manā tēvzemē, jo mana čekošanās vecene lidostā bija totāla, atvainojos, pakaļa, kurai es labprāt iedurtu dakšiņu acī. Bet tas ir pavisam cits stāsts. Man patiešām nav tāda brīva laika, bet jā, grāmatām es laiku spēju atrast vienmēr. Nē, labāk skan- sevis izglītošanai es vienmēr atradīšu laiku.
Boss mani sauc par „doktoru”, kaut gan es dotu priekšroku „profesoram”. Tas tāpēc, ka katru reizi, kad uzlieku brilles, mans IQ fizionomiski paceļas.
Vispār jau man te jāatvainojas tiem, kas gaida kādas bildes no manas ikdienas dzīves te, taču man jūs, gribētājus, jāapbēdina, jo tuvākajā laikā nekas nu nesanāks- ne es gribu, ne man ir ar ko. Esmu bomzis, pati sev gribot, jo es netaisos pirkt digitālo vienkārši tāpat vien, es gaidīšu, līdz manā makā sakasīsies tik daudz skanoša, lai man sanāktu spoguļkamera (apgaismojot jūs, tas aizņems kādas 4 nedēļas aptuveni), bet nav nekāda iemesla stresam, jo izskata ziņā esmu tāda pati, vēl neesmu sacacojusies un sapirkusi šmotkas, kurās izskatos wowowowowowow, jo man tas pagaidām nav vajadzīgs. Sākumā jānostājas uz kājām. Jā, un tad var sacacoties- tas smiekliņam, tjipa hahahaha.
Vispār es šo ierakstu rakstu ik pa dienai, kad var piemest ko jaunu, tādēļ jūtos nedaudz vainīga jūsu visu priekšā. Labi, vainīgi ir interneta augstie tarifi vai mans vēlo stundu darbs, kas neļauj vakaros pasēdēt kādā cafe, kur var sazagties datu apjomu pa haļavu.
Screw you, guys, I’m going to sleep!!!

Nav komentāru: