Mīlestībai ir nepārprotami apskaužama vara. Tā paņem tevi, gadus var grauzt un dīrāt, līdz tevi nogalina. Tam nav nozīmes, vai tas notiek, nedod Dievs, burtiski, vai vienkārši iekšēji, dziļi, dziļi tevī. Tas tavs nesasniedzamais personāžs, kuru gribas sev piesavināties, nedalīties ar nevienu. Gribas, lai viņš tev klausa uz vārda, dara visu, ko liec, bet pretī dodot visu, kas tev ir, pat ja tas nav nekas. Un tad, kad beigu beigās no tevis nav jēgas, tu gaidi līdz pēdējai sekundei, kļūdams par pliku muļķi, kurš ir atstāts piemānīts un nenovērtēts. Tas nav stāsts iz manas dzīves, bet sajūtas- tās visas ir vienādas. Pietiek vien ar reizēm divām, kad tu jau vairs mīlestībai netici. Nē, tici gan, bet negribi vairs tajā iesaistīties. Tā ir kļuvusi par sliktu spēli, kurā tu vienmēr zaudē vai pabeidz pēdējais.
Es jau vairākas reizes esmu sūdzējusies, cik ļoti man ir bail beigt šo spēli pēdējai un vienai. Manā dzīvē ir bijusi virkne notikumu, kas mani stumj aizvien tālāk no vēlmes būt ar kādu un uzticēties, vai vismaz, jā, ticēt, vienalga, cik vārdi skan nepatiesi vai patiesi. Nevis tādēļ, ka negribas atkal vilties, bet gan tādēļ, ka es esmu pārāk vāja un izvēlīga. Man nepatīk cīnīties pret argumentiem, kas priekšā saka, cik nepareiza ir mana izvēle. Es nemāku sev iestāstīt, ka tas ir kārtējais mēģinājums izglābties no atbildības un vēlmes samierināties ar iepriekšējiem zaudējumiem.
Jā, es nemāku samierināties, esmu to pamanījusi, Es tāpat kā Gatsbijs grābstos pa pagātni un cenšos no tās kaut ko atvilkt atpakaļ. Kā suns meklēju vecos kaulus pagalmā, kaut gan tiem jau sen garša nav jūtama.
Ar katru reizi es gribu mazāk un mazāk līdzināties Gatsbijam un man sanāk. Ir daudz lietas, ko esmu sev piedevusi un aizmirsusi. Jo visgrūtāk ir samierināties pašam ar sevi. Visgrūtāk ir pateikt sev, ka atpakaļceļa nav.
Es vairs neatceros, cik patīkama ir tā sajūta, kad tu no visas sirds iemīlies. Kad ļimst ceļi un sirds sitas straujāk. Kad uz zemes esi tikai tu un vēl viens vienīgs.
Neesmu es sūdīgs materiāls, es pati esmu savs ienaidnieks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru