Mēs atkal sēžām blakus. Ir vēss vakars, vējš saldē manus plecus, es nedaudz raustos no aukstuma, kas man iziet caur kauliem. Turos. Es spēju izturēt jebko, ja vien viņš man ir blakus.
-Ja tu vien spētu atzīties, ka tev ir auksti. Netēlo, ka esi dzelzs sieviete.
-Kāpēc gan man būtu jātēlo, ka esmu sieviete? Man šķiet, ka tas ir acīmredzams. Jau sen.
-Es biju domājis to daļu no teikuma- dzelzs...
-Nē, tu nevari mani blietēt un pārmest to, kas es nevaru būt, ja tu netici. Cilvēks citos tiesā to, ko nevēlās citos redzēt.
Esmu nedaudz sabojājusi viņa omu. Liekas, ka aukstums nu skrien gan pa maniem kauliem, gan pa manu sirdi, gan starp mums.
-Tu esi tik sveša, tik ledus cieta... Kas ar tevi noticis? Vai tiešām es vainīgs pie tā?
-Varbūt. Es varētu tevi vainot un teikt, ka esi mani iesaldējis simtiem metru biezā aisbergā, kas nekūst. Un tagad tu centies kalties tam cauri kā sīks, bezpalīdzīgs elfs. Nesūdzies.
-Labi, pārmet man. Bet lūdzu ļaujies. Atļauj dzīvē sev otram piederēt. Ja ne ar prātu, tad ar sirdi. Ja ne ar labu gribu, tad vismaz aiz ziņkāres.
Ziņkāres? Kā gan tevī var rasties ziņkāre par to, ko otrs no tevis vēlas izveidot, ja tu tajā visā nesaredzi nākotni vai laimi taustāmu?
-Mēs varētu te sēdēt stundas un dienas, runāt par to, cik esmu auksta, cik ļoti pie tā visa esi vainīgs un zaudēt laiku, ko nevar sasmelt, nedz savervēt kā nomaldījušos aitu. Iespējams ir labāk laist vaļā to, kas starp mums un vienkārši dzīties pretī nākotnei?
-Tu domā tā- pavisam vienkārši? Tā iet katram uz savu pusi un ganīt aitas, kas vēl aplokā?
-Jā, jo mēs nekad tās sētas nesavienosim...
Es gribu klusēt. Nerunāt un neteikt neko, vien sāpīgi klausīties klusumā, raustīties no dzestrā gaisa, lūkoties dvašā.
-Tad ej pirmā.
-Bet es negribu vēl. Man patīk te sēdēt ar tevi, pat ja es zinu, ka tam nav jēgas.
-Kāda velna pēc? Es tevi nesaprotu. Un ko es te vispār daru?
Jā, ko tu vispār te dari?
Un tā mēs sēžām, vēl mazu, mazu brītiņu. Vien tad, kad es no rīta pamostos, man ir silti. Nav ne soliņa, ne viņa.
**
Raksta tapšanā NAV izmantotas reālas personas. Raksts NAV balstīts uz patiesiem notikumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru