"Prieks, ka LV ir vēl meitenes ar vērā ņemamu IQ"
Haha, tas bija tik jauki! Patiesībā es nemaz nezinu, kāds ir mans IQ līmenis, bet es domāju, ka tam nevajadzētu būt augstam, jo tur jau laikam viss pārsvarā balstās uz matemātiku, ne? Vienalga, ne jau tas mani interesē. Mani vakardien patīkami pārsteidza blogger.com vietne, jo tagad, kā izrādās, es varu aplūkot sava bloga statistiku, kas man ir ļoti laba dāvana. Tas manā ekrānā izskatās aptuveni šādi-
Bļa, un mans kompis atkal atsakās sadarboties. Man bija vēl viens, daudz seksīgāks attēls, bet nu lai paliek. Galvenais, ka es zinu, ka jūs zināt, ka es zinu cik un kā, un kas notiek manā lapelē, kas sākumā bija pavisam necila un neinteresanta. Varbūt. Tas manā skatījumā.
Ak, un ārā ir tik skaisti, jāiet laikam uzsmēķēt. (iedomājamies Jolantu uz balkona, saulīti un visus pārējos jaukumus un tagad pārejam uz Kikas rozā istabu) Jā, esmu atpakaļ. Laiks ārā tiešām jauks. Laikam jau vasara bija par īsu. Dabas dēļ. Un tagad es tiešām vēlētos būt Madagaskarā. Man sanāca tādi smiekli, ka Sanda tiešām noticēja, ka esmu Japānā, tad došos uz Madagaskaru ū tē tē. Jā, reizēm sanāk izstāstīt savu sapni, un kāds tam tiešām notic. Man tik ļoti patīk būt tādai vēsajai, kurai galvā ņemas simtiem vēlmju, uz kurieni klejot. Tā kā meitene bez noteiktas atrašanās vietas. Neatkarīgā un brīvā. Jā, tās divas lietas man ir tik svarīgas. Negribu būt piesieta. Nekam un nekad. Ne jau, kā saka, bez atbildības un pienākumiem. Bet tā pavisam vienkārši, kā jau reiz izteicos- nevienam neviens nevar piederēt.
Reizēm gan man vajadzētu sasiet rokas un aizlīmēt muti. Kāpēc? Ai, nav vienkārši nekāda iemesla, lai ļautu man dzert. Un redz kā sanāk- tie mani pretīgie sapņi sāk palikt pavisam pretīgi, jo es nespēju iedomāties, vai ar mani dzīvē pa īstam varētu notikt tā, ka man sāktu pūt mugura. Ak, jēl tas tiešām bija tik, tik pretīgi. Bet tas bija tikai sapnis. Jā, bija gan.
Man sāk atkārtoties vārdi. Cerams, ka es pati nesāku atkārtoties. Vai tad man nav ko stāstīt? Ir, ir. Tikai gadās tā, ka nav iedvesmas. Skatos, ka interese par manu "the best of the best" ierakstu blogā bija vislielākā visas manas lapeles vēsturē, balstoties uz statistiku, ko vakar aplūkoju.
Twitter'ī lasīju savu ex-skolasbiedru ierakstus un man pat skauda. Visas tās runas par lekcijām, pastaigām Rīgas ielās un Vērmanes dārzu. Bet nu, labi, labi, pienāks arī mana kārta. Tad es vairs sev nejautāšu "watafak, uz ko es esmu tagad parakstījusies?", jo tagad es tieku katru dienu terorizēta ar jautājumiem un stresināta ar nervoziem apkārtējiem cilvēkiem. Jehū, jautrība sit augstu vilni.
Vēl kas jaunāks? Jā, esmu atkal sevi nodrošinājusi ar pamatīgu daudzumu labu un ļoti labu filmu. Es esmu patiesībā patīkami pārsteigta par mūsu televīziju, kura, kā šķiet, to vien dara, kā dāvā man vairākus vakarus ar manām iemīļotajām filmām, piemēram, rītvakar, ja nemaldos, būs "Zaļā jūdze". Sestdienas vakaros mans jaukais Džonijs Dē un Karību jūras eksotika. Pirms kāda laika 3+ rādīja "Svolačus". Vēl ilgāku laiku atpakaļ, vasaras vidū skatāma bija arī "Glābjot ierindnieku Raienu". Es, šķiet, esmu patiesi kaut ko nopelnījusi, haha.
Es nesaprotu, vai draugiem.lv prikoli var būt vēl bezsakarīgāki. Vai nu es vienkārši tiešām esmu normāla, kaut savādāka. Hell, yeah, ja tas ir noziegums, tad arestējiet mani!
Iespējamā šī vakar filma-
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru