Laikam jau nav prāta darbs vēlu naktī skatīties vecos, nofilmētos video. Tas uzsit pamatīgi saldu pēcgaršu. Vēlmi atgriezties atpakaļ mājās un izbaudīt daļiņu no jaukā. Vai vienkārši redzēt atsevišķas sejas. Un sajust tuvumu. Tuvums ne vienmēr ir neērts. Tas mēdz būt pavisam silts un patīkams.
Es nespēju nedomāt par to, cik briesmīgi un ļoti man nepatīk, ja mani ar kādu salīdzina. Jā, katram ir savi plusi, savi mīnusi, bet ja tevi noliek blakus kādam, kuru pazīsti jau neskaitāmus gadus un ar kuru esi vienmēr līdzināts, lai kas notiktu, gribas no visa spēka kādam iespert un censties pierunāt pasauli aizvērties. Pagātnes raizes dara savu darbu, diemžēl.
Viss iet ļoti gludi un pareizi. Manā dzīvē maz pamazām ienāk pozitīvas pārmaiņas. Un redz, pašai negribot es, šķiet, svētdien došos uz kino un nemaksāšu par šo prieku pati. Kas to lai zina, cik daudzi no jums saprata manu mājienu, jo negribu neko skaļi afišēt. Nē, es neesmu uz acīm uzlikusi rozā brilles, vai sekmīgi izveidojusi jaunu stāvokli attiecībās. Es vienkārši labi pavadīšu laiku, tas arī viss. Un neviens no manas puses netiks ne mānīts, ne izmantots. Esmu ļoti neatkarīga meitene, man pašlaik nevienu nevajag. Attiecību dibināšana man mentāli nesaista šobrīd un fiziski tam nav laika. Un riebjas apziņa, ka mana galva vienmēr ir kur citur. Tā nodalīta no realitātes un tā brīža notikumiem.
Nejūtu nekādu pienākumu kādam atskaitīties, patiesībā. Esmu jauna, jauka, neprecēta, haha. Patizls teiciens.
Es reizēm aizdomājos par sevi. Vai esmu izdarījusi pareizo izvēli. Nav tā, ka liktos- es izniekoju savu laiku. Vienkārši nav tās „esmu uz pareizā ceļa” sajūtas, kam parasti vajadzētu būt. Viss, kas notiekot, notiekot uz labu. Kā pie velna tā var teikt? Pie svētas Mohammada dirsas, ļaudis! Nepatīkami pieķert sevi pie sajūtas, ka gribas laiku pagriezt nedaudz vairāk uz priekšu, lai izciestu to daudzumu, kas jāpiedzīvo tagad. Londona gan nav vieta, kur vajadzētu sūdzēties par rutīnu, jo vienmēr atradīsies kas jauns ko redzēt, dzirdēt vai piedzīvot, taču dienas grafiks „mājas-darbs-mājas” ir daudz nomācošāks, nekā „mājas-skola-mājas”. Es neuzskatu sevi par vienu no melnajiem ārzemju viesstrādniekiem, vai naudas laimes meklētājiem, jo tādā gadījumā es strādātu kādu netīru, apkaunojošu darbu, kas izraisītu deguna raukšanu. Nē, es vienkārši esmu šeit, lai krātu pieredzi, uzlabotu valodu un, protams, aprastu pie savas nākotnes studiju vides. Savādāk to nevarēja izdarīt.
Runājot par valodu, esmu laimīga. Jā, man tik ārkārtīgi patīk runāt angliski. Reizēm gan, atbraucot mājās, es negribu pat ieslēgt TV, gribas tad labāk latviešu tautasdziesmas paklausīties. Cik netipiski man, zinu, bet, jā, cilvēks vienmēr būs saistīts ar savām saknēm, lai kur arī būtu. Un es esmu šeit.
Dažas dienas atpakaļ es savam darba kolēģim atklāju, ka, manuprāt, mammas vēderā es tiku gaidīta kā nākamais zēns. Man patīk vīriešu smaržas labāk, nekā sieviešu. Es vēlos iegūt pilota apliecību. Gribu moci. Man obligāti nevajag ņemt līdzi somu, lai izdzīvotu dienu ārpus mājas. Es nepārzinu savu kosmētikas maciņa saturu. Un esmu ar visām četrām par biksēm, biezu, platu baiku un aliņu pie lūpām. Lūk, cik puicisks ir Jolantis.
Un šodien metro man blakus apsēdās kāds melnais, kurš nelāgi oda. Taču tas nemainīja faktu, ka viņam bija visai kruts un apskaužams mobiļņiks. Un tad, kādu dienu, kad Londona bija pārņemta ar metro streika drudzi, man autobusā blakus apsēdās kāds jauns vīrietis, kura smaržas man lika pievērt acis un ieelpot atkal un atkal, un atkal.
Vispār esmu dāsna meitene. Šodien es pievienojos tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri ir ziedojuši noteiktu naudas summiņu, lai pie savām krūtīm piespraustu magones zieda izskata piespraudi, kas simbolizē to, ka tu palīdzi un atbalsti visus tos, kas ir vai nu ievainoti, vai visādi citādi cietuši jebkura kara dēļ. Un tas ir lepnums. Es palīdzēju un tagad ar paceltu galvu skatos uz tiem, kuriem šādas piespraudes nav.
Lai nu kā būtu, es gribu uzsvērt, ka blogu rakstu tikai un vienīgi sev, nevis KĀDAM. Bet jūs lasāt. Tā lūk. Tā kā nevajag neko uztvert personiski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru