Es šodien sajutu pavasara smaržu. Man gan nav ne jausmas, kas tas bija par krūmu, kas tā smaržīgi ziedēja, bet nu ļoti patīkami, svaigi, atsvaidzinoši. Es apstājos kāpņu vidū, pagriezos un ieelpoju atkal. Tad tā smaržo atgriešanās! Ryanair speciāli priekš manis ir sagatavojuši ļoti labu lēto biļešu akciju, tā kā drīz man kabatā būs biļete atpakaļceļam. Jā, taču nu tas ir skaidrs kā diena- es braukšu atpakaļ, Londona man ir droša kā uzticīga meitene. Bez tam, neviens mani netur aiz saites. Dzīve ir pārāk skaista un ĪSA, lai to pavadītu skaitot santīmus kabatā un uztraucoties par to, vai tev kas būs palicis brokastīm.Un pārāk īsa, lai apkārtējie tevi neievērotu un neceltu tavu potenciālu. Un pārāk īsa, lai sūdzētos, cik slikti ir, kaut patiesībā nav tik traki.
Esmu satraukusies. Ar katru dienu sarūk dienu skaits, kad atkal, pēc 9 mēnešu ilgas prombūtnes, speršu kāju uz lidostas "Rīga" grīdas. Domāju, ka liksies, ka pagājis gadu desmit, labākajā gadījumā gadi 5. Un rādīsies viss savādākās krāsās, cilvēku sejas, lai gan zināmas, šķitīs nedaudz svešas. Un tad būs Jāņi un Līgo, un siers, un alus, viss, ko man Latvija spēj dot, ko es tik ļoti dievinu. Un varēs vārtīties zālītē, skatīties cauri ābelēm, grauzt pusizaugušus burkānus, svīdīs seja, brilles kritīs nost no acīm, pirkstos satecēs kūstošs saldējums, asfalts karsēs plikās pēdas, saule ausīs agri jo agri, un dziedās putni, smaržos siens, putni zags zemenes, vecvecāki gatavos brokastis. Mans lielais vēlmju saraksts ir tik gari garš, es nespēju beigt to aizpildīt. Visu tik ļoti gribas, bet galvenais- gribas mājās.Linda teica, ka apbrīno un lepojas ar mani, es esot tik daudz kam izgājusi cauri- labam, sliktam, vidējam. Nu, man pašai par sevi prieks. Likās, ka būšu vāja un padošos, slaucīšu asaras, kad negribot bēgšu uz mājām, ieslēgšos istabā un nevienam nerādīšos acīs. Tas taču neizklausās pēc manis, vai ne? Neviens neticētu, ka Jolanta tā spētu izdarīt- aizbēgt no problēmām. Jo viņai tik ļoti patīk stāties pretī lielajam-kaitējošajam-nezināmajam.
Veselu nedēļu kā lietoju brilles, savādi ir, taču pēc labajiem vārdiem no cilvēkiem apkārt, esmu nolēmusi uz kādu laiku, kamēr Londonas pusē atkal neparādīsies saulīte, valkāt brilles. "You look more intelligent and absolutely gorgeous", tā te viņi man saka.
Un šodien es pirmoreiz mūžā dzīvajā redzēju īstu dirižabli, bet bļaģ ar' ārā, es nezinu, kā tas ir angliski. Ā, nu jau zinu.
Starp citu, visai jauki, ka drīz manas lapeles kopējais apmeklējuma skaits sasniegs 5000, jeā! Tas tā, dažām atmorozkām, kas nezina, ko nozīmē cipars lapas augšpusē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru