trīs lietas

Es negribu visam uzlikt melnu spiedogu, bet nezinu kādēļ liekas, ka pēdējo nedēļu laikā esmu nogriezusi daļu no savas dzīves. Atliek vien nebūt blakus kādam cilvēkam, kad dzīve iegūst pelēku nokrāsu. It kā otram būtu ota, ar ko iekrāsot manu dzīvi košos toņos.
Ap mani mācās ļoti pelēki mākoņi, bet es tomēr turos pretī un vāji spiežu tos prom, lai gan to vajadzēja izdarīt jau sen. Ja godīgi, es varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik reižu es savā dzīve esmu tā pa īstam iemīlējusies. No sirds. Tā ka viss plīst un lūzt uz pusēm. 3. 3 reizes. Un šī ir trešā no visām. Noteikti ka ne pēdējā, bet viena no smagākajām gan. Saka, ka 3 lietas labas lietas; ceturtā no sirds. Un ja tā ir, tad es vēlos, lai šī reize ātri paskrien garām, bet lai ceturtā nenāk ilgi. Kamdēļ izlietot savu dzīvi tā, kā es to daru tagad?
Mani atmiņas galina nost. Tas arī esot pats grūtākais. Ja nav atmiņu, tad nav uz ko tiekties atpakaļ.