Manā galvā vēl aizvien tas pats.Viņš pats, visā godībā. Un nekas, nekas nesanāks, lai gan es zinu viņa atrašanās vietu. Cik sērīgi, ne? Es nespēju
Misteru Perfekto izmest no prāta, neaaa. Man neizdodas pat tad, kad es sev saku:"Bet tu tak nemaz tik labi nepazīsti to cilvēku kā personību, varbūt patiesībā tur slēpjas kas tāds, kas tev dziļi nepatiktu". Un tomēr, man šķiet, kas viss būtu bijis tieši tā, kā es vēlos. Kaut ne pilnībā viss, bet nu neliela bišķiņa noteikti. Lūk tā. Negribas atmest ilūzijām ar roku, gribas vēl nedaudz pasapņot- tas taču ir atļauts visiem.
Kika šodien izlasīja manu pēdējo ierakstu "Ja es būtu zēns" un teica, ka es būtu perfekts puisis. Jā, jo tāds nepastāv. Es patiesi ceru, ka visi puiši tiešām nav totāli cūkas, bet tā vien gribas piekrist.
Starp citu, manai mammai dažus gadus atpakaļ izzīlēja (
kurš nu tādām lietām tic), ka es, viņas miesīga meita, apprecēšos ar citas tautības pārstāvi, nevis latvieti. Un man gribētos tam ticēt.
Vien paskatoties kā cittautieši izturas pret savām meitenēm, pārņem skaudība. Latvju bāleliņiem ir kaut kāds sistemātisks ieradums būt vēsiem, sajust kā meitene skrien viņiem pakaļ, pievērst uzmanību vien līdz noteiktai stadijai un bez pārmetumiem vai vainas sajūtas pārtraukt attiecības. Nezinu, varbūt mana pieredze visas manas domas nolikusi pa plauktiņiem, kas to lai zina. Iespējams man nemaz nevajag nevienu, kas mani lutina, jo, jā, man pašai netīk nevienu vīrišķā dzimuma pārstāvi lutināt. Es pati esmu riebekle, jā. Tāpēc ņemu savus vārdus atpakaļ. Labāk, lai man blakus ir kāds vēsais tips, nevis tāds, kas 24/7 uztur ar mani kontaktus visos iespējamajos veidos. Jo es neesmu pieradusi, ka mani kāds lutina un apčubina, ak jēl, nē.
Katrs pats labāk zina, kas viņam vajadzīgs. Un man vajag manu Mr. Perfekto.
Vairāk nekā jauna nav, ja neņem vērā to, ka atkal traki snieg. Teiksiet, ka garlaicīgs ieraksts? Man pilnībā vienalga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru