Kā es uztveru seksu? Dabiski. Lai gan tā nav lieta, par ko es varētu runāt ar jebkuru, kaut gan to daudzi noliegs. Dažiem šķiet, ka man nav kompleksu runāt par TO, kā sabiedrībā tīk saukt.
Lai gan.. šajās dienās ir noticis tik daudz kas, ko man negribētos šeit aprakstīt, jo diemžēl mana bloga lasītāju loks, lai gan paliek aizvien lielāks, tikpat labi sāk kļūt nedaudz bīstams.Bet par to nedaudz vēlāk, jo šōbrīd man būtu lepni jādalās informācijā ar to, ka sākot no otrdienas es oficiāli esmu "Hilton" viesnīcas Food&Beverage Assistant (tas skan daudz skaistāk, nekā vienkārši "viesmīle"). Un kāpēc vispār ir tāds vārds "viesmīlis"? Tas nozīmē, ka viņš mīl viesus?
Jā, tātad es pavisam drīz slēgšu savu nu jau otro darba līgumu savā mūžā. Tā lūk- viss sāk pamazām nokārtoties. Vienīgais, kas mani mentāli vēl spiež savās spīlēs ir mana universitāte, ar kuru nu ir sākušās problēmas, jo.. Ai, lai paliek, nelikšu saviem nelabvēļiem priekā trīt asmeņus.
Esmu sākusi daudz dzert. Esmu sākusi pretoties sev, darot to, ko nevēlos darīt. Sākusi kāpt pāri saviem principiem, kuriem tomēr vajadzētu palikt vecajā stadijā. Lieta ir ļoti nopietna, nepatīkama un man vēl aizvien no tās paliek slikti vien iedomājoties. Dažreiz gribētos sasist sevi. Dzērumā var izdarīt dažādas muļķības, bet ne šādas. Tikpat labi dzērumā var aptvert daudz ko. Lietas, ko it kā esi mācējis profesionāli noslēpt, ir pat licies, ka viss ir aizmirsts, labots, vairs nekad necilājams, bet šeku, reku- atliek vien nokļūt izmisuma pilnā situācijā, kad nekas, neviens nespēj tev palīdzēt, izkļūt, līdz tavs prāts un sirds ņem virsroku un bļauj un kliedz, cik vien var, liekot tev saprast lietas būtību.
Man šķiet, ka tā būs man mācība uz visu atlikušo mūžu, visu manu dzīvi es dzīvošu ar domu, ka man tas nesanāca, es šoreiz zaudēju. Kauns neliels.
Tikpat labi varu atklāti teikt, ka nu mēs abas ar Kiku zinām, ka visi puiši ir ekvivalenti. Nav ko klausīties viņu saldajos, naivajos solījumos un vārdos, kas mānīgi aizlīmē acis, ticiet man. Jo viss, ko viņi meklē ir tava miesa un savu vēlmju apmierināšana. Un tikpat labi varu apgalvot, ka viņi ir labi aktieri, spējot notēlot jūtas tur, kur viņu nav, aizbildinoties ar vienkārši "tev varbūt liekas, ka esmu palicis vēsāks". Fuflis. Bet jā, man tāpat viņi patīk, no matter what!
Bet tagad parunāsim par manu vakardienu, kas bija mana pirmā, pusslodzes darba nakts, un tā bija pārāk lieliska pieredze, lai tajā nedalītos. Nākamais fragments-izgriezums no draugiem.lv dienasgrāmatas.
"Kā jau sen zināms, man patīk parakstīties uz jaunām lietām, tādējādi krājot pieredzi. Vakardiena bija spilgts piemērs tam, ka es reizēm mēdzu izdarīt pareizi, piekrītot piedāvājumiem spontāni.
Iespējams šis ir viens no maniem sapņu-pagaidu-pirms-universitātes darbiem. Mani pienākumi bija tik "smagi"- uzkrāsoties, uzvilkt melnu kleitu, smaidīt un sasveicināties ar viesiem. Un ne jau vienkārši viesiem. Un ne jau ierastā vietā. Es atrados Natural History Museum, kas skaistuma ziņā pārsniedz pat Bekingemas pili, lai gan satura ziņā es tajā neatrodu neko īpašu. Un lai gan viss vēl aizvien izklausās ordināri, jo muzejā jau iekļūt var jebkurš, kuram nav aukstā ieroča, patiesībā ir nedaudz savādāk, jo es atrados tur laikā, kad Londona un visas tās ēkas ir visskaistākās, kā arī tad, kad neviena izglītoties griboša apmeklētāja tur nav, respektīvi naktī, kad galveno zāli, kas man nedaudz atgādināja HP skolas zāli, sev bija rezervējis indiešu čalis, kas sen vairs nav tikai "čalis", bet gan diezgan naudīgs kretīns, kuram nav kur izgāzt vairākus stabus (ja pat ne tikai stabus!) sava dēla pirmajai dzimšanas dienai.
Es biju ieradusi galveno zāli redzēt tad, kad tā ir pilna ar tūristiem, mazliet drūma, augstiem griestiem, pa vidu stāv vairāk nekā 30 metrus garš dinozaura skelets un visi cītīgi meklē tualetes. Bet šoreiz viss bija daudz savādāk, jo bija piķa melna tumsa un vienīgā gaisma nāca no 2 metrīgiem svečturiem uz galdiņiem, kur viesmīļiem bija uzdots apsēdināt 400 cilvēkus. Un gaiss smaržoja pēc šokolādes fondjū, kas arī bija diezgan iespaidīgos izmēros, nevis kā es to biju radusi redzēt, ja dzīvo salīdzinoši ekonomiski. Paldies Dievam pēc sava "smagā" darba mēs slepus drīkstējām nogaršot 1/4 daļu no visa tā ēdienu klāsta. Sasodīts, man nenoveicās, ka trāpījās tieši indiešu virtuve, jo neesmu ārkārtīgi lielā sajūsmā par to. Vienīgais, ko es negrēkoju paslepus nospert ,bija fuckin' apburoša izskata kūciņas, kuru dažādība un "dizains" manī izraisīja nožēlu tās ēst, likās ka tās varētu maksāt vairāk, nekā izejvielas. Bet vienmēr taču patīkami izbaudīt to, ko tavs maciņš tuvākos 10 gadus noteikti nevarēs atļauties ;D
Ņemot vērā, ka mani tālākie pienākumi bija klīst ap galdiņiem, smuki smaidīt "with your cute smile, not that fixed one" (citēju, jo es nezināju, ka mans smaids ir iedalīts kategorijās) un domāt par smokingos un vakarkleitās tērptajiem V.V.I.P., es drīkstēju izbaudīt nelielu baleta numuru, kā arī tradicionālās indiešu dejas un tad vēl kaut ko sev tuvāku, bet tas lai nu paliek, nav tik interesanti.
Šis noteikti bija lielākā, ekstravagantākā, elegantākā un skaistākā dzimšanas diena, kādā es jebkad esmu bijusi, un kuras jubilārs spētu nopirkt 3stāvīgu jahtu ar vienu pīkstienu, neņemot vērā faktu, ka vēl aizvien sūkā knupi. Bet viņa tēvs man nedaudz atgādināja mafioz-gangsta' tipu, jo tikai tādi zina, ka ar viena pirksta vēzienu var likt sev apkārt dancot savām labajām rokām. Smieklīgi, ka "ballītes" beigās viņš teica "nauda nav galvenais, ja tev ir tāda ģimene kā man, es jums saku, nauda nav galvenais". Vēlreiz atceroties šī pasākuma apmērus, es vēl aizvien prātoju- vai tā bija ironija ?!"
Ieraksta bilde- Natural History museum un tā galvenā zāle.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru