From the ice inside your soul
Diezgan glīta dziesma. Ļoti labi der tādiem cilvēkiem kā tev.
Šodien man ir ļoti stulbs noskaņojums. Tāds nedaudz bēdīgs. Klausos kā brālis ar savu draudzeni smejas blakus istabā. Skatos uz DJ pulti uz sava galda un nespēju noticēt, ka man vienkārši negribas spēlēt. Domāju par braukšanu atpakaļ uz Londonu, domādama par to, ka atkal viss būs tik smagi jāiesāk.Visur es saskatu tādu pesimisma pieskaņu, ka vemt pilnīgi vai gribas. Fuck you, you and you. And finally fuck also you!
Arī sarakstīties ar svešu puisi man vairs nešķiet vilinoši un interesanti. Dzert alkoholisku dziru arī vairs negribas. Pēdējās 2 dienas esmu pavadījusi mājās, notrulinot katru minūti. Un man šķiet, ka tādas brīvdienas es arī gribēju.
Viena lieta, ko gan man negribējās, ir laika pavadīšana ar savu prātu. Es tur satieku cilvēku, kura atrašanās tālumā man ir neliela pārbaude. Es uzdodu sev daudz vairāk jautājumus, nekā vajadzētu. Analizēju situāciju. Viena no lietām, ko esmu sapratusi, ir tas, ka man besī laukā, ja mani draugi visu grib zināt- cik gadu; kā sauc; kā izskatās; kur es varu paskatīties viņu? Tāda uzspēlēta okšķerēšana nevienam nepatīk, goda vārds! Nu ko, velns parāvis, jums tas dos? Ne jūsu izvēle, ne jūsu iemīta taciņa! Esmu jau dzirdējusi uz savu pusi pietiekoši daudz frāžu un nelielu nosodījumu, kaut atgādinu sev, ka nav jēgas spirināties pretim. Kad es runāju ar Daci Dārziņu, viņa teica, ka nebūt nav par to jāuztraucas. Man neesot uz pieres rakstīts, ko es Londonā esmu darījusi, sadarījusi. Jo ja jūs, mīļie, zinātu visu, tad diez vai kāds gribētu, lai braucu atpakaļ. Labi, tik traki jau nav, taču ir viens notikums, ko esmu uzticējusi vien draudzenei, kura tajā laikā dzīvoja kopā ar mani. Derēja to izstāstīt arī Dacei.
Man gribētos uz brīdi paskatīties, kas, vai precīzāk KURŠ, mani sagaida nākotnē. Tad būtu vieglāk. Lai gan tā notiek, neviens tev nedos kalkulatoru, lai atvieglotu dzīvi. Vajag mācēt pašam pieņemt pareizo lēmumu. Man vienkārši bail, ka viss var tik radikāli mainīties, ne uz to pusi, uz kuru gribētos.
Vispār ir tik nogurdinoši nemācēt iztikt bez kāda. Negulēt līdz trijiem naktī, jo vienkārši visu gribas atpakaļ, lai nu kāda būtu tā loma. Jā, bet man tiešām, rupji sakot, POHUJ, ko domā cilvēki no malas te, Latvijā. Jo ja tu patiesi esi mans draugs, tu man nedrāzīsi smadzenes, bet ļausi tikt galā pašai. Es jau sen esmu liela, neatkarīga meitene. Un gudra meitene, ar savu attieksmi.
Lai gan tik grūti pašam izrisināt šo dzīves krustvārdu mīklu. Tad trūkst pacietības, tad vārdu, tad rakstāmā.
Cik depresīvs bloga ieraksts sanāca!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru