****
Esmu tik tikko noskatījusies ”Pērlharboru”, kā sacīt jāsaka, beidzot! Un, ticiet vai ne, bet tā arī pievienojās manu mīļāko filmu listei, jo, damn, tā tik bija filma! Es, protams, raudāju kā mazs bērns jau tās vidu. Neņemot vērā vēsturiskos faktus un pamata tēmu, mani patiesi aizķēra paralēlais dzīvesstāsts par 2 labākajiem bērnības draugiem-pilotiem un kara medmāsu. Savā ziņā bija dažas nianses, kad varēju teikt.. ēēh, nav svarīgi.
Bija tik daudz aizkustinošu un sirdi plosošu skatu. Piemēram, brīdis, kad ASV prezidents piecēlās no ratiņkrēsla un teica: „Un nesakiet, ka tas nav iespējams” (protams, „tas” bija domāts kā pretuzbrukums Japānai). Jā, tur bija fakin’ daudz labu, pat varētu teikt „izsmalcinātu” joku, aizķerošu frāžu un pamācošu situāciju. Mani tā vēl vairāk pārliecināja, ka nav jau tā, kā Staļins ir teicis, ka „Viena cilvēka nāve ir traģēdija, bet tūkstošu nāve- statistika” (varētu būt neprecizitātes skaitļos, atvainojos jau laicīgi). Statistika- tā domāta grāmatām, analīzēm un plauktiem. Pārējiem tā ir tūkstošu cilvēku dzīvesstāstu, attiecību beigas, lūzums; zaudēta ģimene vai labs draugs, vai vienīgais, kas spēs palīdzēt izturēt pārējo, kas nekad nešķitīs tik briesmīgs kā jau piedzīvotais. Mēs, mūsdienu sabiedrība, it īpaši jaunākā paaudze, nekad nesapratīsim to, kā ir zaudēt visu tikai dažu pasaulīgu izmēru untumu pēc. Kā var vienā vienīgā dienā, stundā un sekundē zaudēt ticību sev un citiem. Un es neskaloju nevienam smadzenes. Es tikai vēlos, lai kāds mēģina noticēt tam visam kaut uz mazu brīdi, kaut pavisam, pavisam mazu un niecīgu. „Glābjot ierindnieku Raeinu” ir filma, kas visu ieliek plaukstās skarbi un raupji, bet izteikti patiesi un lakoniski. Tā māca un parāda to, ko agrāk sauca par drosmi un vēlmi padarīt pasauli labāku, lai arī tas nozīmētu upurēt savu dzīvību. Toties „Perlhārbora” ir piemērs tā laika jūtu pasaulei. Kā saka, „kara aizkulises”. To, ko neredzēja nedz rakstāmmašīnas, nedz arhīva dokumenti, bet ko izjuta miljoniem cilvēku.
Zinot, ka šo lasa arī izklaidīgas personas, varu pačukstēt arī kko tādu, kas kalpos kā atkāpe manai „pēcfilmas eiforijai”. Es tagad zinu, kāds ir mana vīrieša ideāls ^ ^. Tikai man šķiet, ka otra Džoša Hārtneta uz šīs pasaulītes nav :D
Enīvej, noskatieties to, kuri to vēl nav izdarījuši. Varam arī to darīt kopā, man kompī tā ir. Tikai pasaki kur un kad, draudziņ ^ ^
Stimulam- citāts no filma.
**
(Pirms uzbrukuma Pērlharborai / Japāna)
-Admirāl, Jūs esat ģēnijs!
-Ģēnijs būtu tas, kurš darītu visu, lai šis karš nemaz nesāktos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru