Skaistām meitenēm grūti iegūt labu reputāciju. Par viņām vienmēr runā sliktu ... aiz greizsirdības.Bmaaahahhahhahahahhaha, tāds rēciens. Ak, ta nu nabadzītes, sāciet kopistiski raudāt. Nu c'mon, man pat vārdu trūkst. Mhm, it kā reputācija būtu atkarīga no tavas eņģeļa sejiņas, jēēēēēēbaaaaaal. Dažreiz tajā "Runā" sadaļā ir tādas pērles, tādi suicīda cienīgi ņaudieni, ka varētu pat sakopot tos visus vienā grāmatā ar virsrakstu "Simtiem iemeslu, kāpēc draugiem.lv portālā ir tik daudz stulbu cilvēku". Kā man sāk besīt tas portāls. Tāpat jau jāpaliek, jo, diemžēl ne myspace, ne facebook man nav tik daudz tuvu draugu, kā tur.
Šonakt es aizmigu tikai ap 4:00 un piecēlos jau 10:00. Tā kā esmu pilnībā gatavībā darīt kko jautru naktīs (nu nevajag jau pārprast). Bet vispār man tik sasodīti piemīlīgi liekas tie cilvēki, kas par seksu un neķītrībām runā tik atklāti, gudri un asprātīgi, bet patiesībā izrādās, ka neko daudz jau viņi nezina.
Varbūt kāds vēlas palasīt, ko tad es uzrakstīju (gandrīz kā rūdīts rakstnieks, kas noķēris mūzu) savā bezmiega naktī? Citēju , jeb norakstu:
Simpsonos reiz bija tāda frāze: "(..) un no visiem miljardiem pasaules cilvēku tu izvēlējis mani?". Tas bija, protams, baigi .piselīgs joks, bet man tā frāze ieķērās, tikai ar citu nozīmi. Ir tā likumsakarīgi, ka mēs izvēlēsimies to vienu pašu, kurš neļauj naktīs gulēt, jo būvē ballīti tavā galvā. To vienu pašu, kura katru vārdu uzķersim ar saviem lokatoriem kā pozitīvāko rīta melodiju ū tē tē. Jā, bet nekad nevarēsim saņemties un pateikt: "ļauj man gulēt!". Karoč', salkani, bet patiesi. Es vispār negribu te runāt par mīlestību un pārējām ļā, ļā, ļā un blā, blā, blā lietām, jo tādas nemaz nav. Domā, ka ir?Vienkārši man tādas vēl nav bijis? Neticu. Tas vienkārši ir kārtējais bullshit's, ko izdomāja Šekspīrs, lai viņam būtu par ko rakstīt. Es, starp citu, atklāšu jums noslēpumu. Reiz es aizrakstīju savam žurnālam (lasīt Ilustrētā Pasaules Vēsture), kur tad pirmoreiz vēstures avotos ir parādījies tas fakinais vārds, bet viņi nemaz man neatbildēja. FAIL, hā.Jā, varbūt tas bija stulbs jautājums, bet parasti pēc stulbiem jautājumiem seko gudras atbildes.
Nav tādas lietas. Pastāv kkas cits, vnk tādā pašā agregātstāvoklī. Bet no tā var atradināties, neviens vēl nav nomiris. Patiesībā tajā visā ir visai pozitīva doma, tikai to var uzķert vienīgi tādi paši aktīvi reālisti kā es. Bet fui, tas skanēja iedomīgi. Nē, bet es brīnos, vai es kādreiz varētu spēt mainīt savas domas par šo. Jā, man ir sirds, man ir jūtas un spēju ar tām dalīties, bet es to ne vienmēr atzīstu. Ja reiz esi apsaldējies, tad nākamās reizes vilksi aizvien biezāku jaku. Un man, tā teikt, apsaldējumu nav daudz, toties pamatīgi lieluma ziņā- tā, ka pietiks līdz pensijai. Biežāk gan jau man gadās apsaldēt citus. Sajūta jau nav no labākajām, bet man ir tāda fiška (kāpēc mēs vispār fiškas bērnībā saucām par fiškām?), ka es esmu atriebīga, taču ne vienmēr pret tiem, pret kuriem vajadzētu. Kā saka, ja iekakā man dvēselītē, es uzberu dabīgo mēslojumu uz mājas sliekšņa.
Ir pavēries jauns rīcības plāns manai nākotnei. Tāds saulains. Tāds, ka apmierināti būs visi. Gan pats, gan paša. Gan tie, kas vēlējās, lai palieku, gan man pašai, kura vēlas aizbēgt no tā, ko sauc par prāta aptumsumu. Tas nozīmē, ka es bieži (lasīt kā -reizi 2 mēnešos) būšu LV. Varbūt ne nepārtraukti, katru dienu. Varbūt retāk. Bet es būšu. Un kamēr es esmu, ar mani var runāt, ar mani var smieties, man var teikt labas un sliktas lietas, ar mani var izkauties, mani var...ai, tik daudz ko ar mani var izdarīt, jo es ļaujos daudz kam. Esmu tāds spontāns cilvēciņš, kas spēj parakstīties uz daudz ko. Vajag tikai pareizo cilvēku.
Man, starp citu, ir , jebšu tikai top, iedomu draugs. Un viņam būs skaists vārds. Viņš būs līdzīgs Džošam Hārtnetam un bla, bla, bla. Tukšas pļāpas? Nē, pavisam nopietni! Mums katram vajadzētu sev iegādāties iedomu draugu, jo tas nepieviļ un tas klusē, kad vajag; runā, kad nepieciešams un ir vienmēr blakus, lai kur tu arī būtu.
Drīz es izveidošu baigi labo sarakstu, ko, kad pabeigšu, iepeistošu tepat. Tā kā, gaidiet! Un labākam miegam, dažas rindiņas no Vācieša.
Es gribu pienākt
un nevis -
uzrasties.
Bez attāluma.
Bez soļiem.
Bez soļu balss,
kas runā
neizrunājamo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru