Kā man patīk tas Vācietis..Bet dzīvi nevar apturēt.
Un iet tā.
Un nevar norunāt vairs citā vietā.
Man tas tomēr nešķiet godīgi, ka 2 cilvēki, kas nebija pelnījuši to, ko viņi tagad ir ieguvuši, ir laimīgi. Un es skatos uz viņiem un jautāju savam iedomu draugam- kāpēc tā pasaulē ir iekārtots? Kāpēc ir tā, ka pieļaujot kļūdu, tev saka:"tu mācies no tās " un ka cilvēki, kas savulaik darījuši tev pāri, dabūs pa biksēm, bet tu būsi on the top. Cik tad ilgam laikam ir jāpaiet? Nu, redzi, esmu tepat, bez jebkādas veiksmes un laimītes. Nezinu, vai kādam no jums acīs reizēm stāv personas no savas pagātnes, kurām tagad, uz doto brīdi, jūs labprāt nozāģētu galvu, ekstremitātes, aplietu tās ar skābi un iebāztu viņu vēderos un pajautātu: "tagad tu saprati, ko tu izdarīji ar manu dzīvi, tajā ienākdams (-a)?" Shit, es nekad nebūtu iedomājusies, ka es tik ļoti kādu ienīdīšu.Mana dzīve savu stāstu raksta ar pildspalvu, tai nav zīmuļa ar dzēšgumiju, kas izlabo kļūdas, bet korektors manas dzīves veikalā ir par dārgu. Es šobrīd atrodos tādā muļķīgā situācijā, muļķīgā dzīves brīdī, kad negribas ne iet uz priekšu, ne spert soli atpakaļ.
Aaaaaaa, sapuriniet mani kāds, vakaros ir tik skumji, Jā, velns parāvis, es teicu SKUMJI. Jolantai Vimbai ir skumji un nevajag te ņirgāties, kā jau minēju, arī man ir jūtas. Arī man gribas visu skaisto un pūkaino, kādreiz. Starp citu, kad mēs ar Lauru skatījāmies filmu "Knight and Day" tur bija jauks dialogs, aptuveni šāds:
Diaza: Es ceru, ka kādu dienu........ blā, blā, blā
Krūzs: Kādu dienu ir slikts vārds.
Diaza: Kāpēc slikts?
Krūzs: Jo tas gandrīz vienmēr nozīmē "nekad"
Mhm, scenārists bija malacis, vismaz tajā. Un es ,patiesībā , vēlētos būt scenārists.
Eila skaipā naktīs ir tik jauka. Viņa gan teica, ka visu noliegs, bet es točna varu apzvērēt, ka tā bija viņa.
[2010.07.20. 2:25:25] Eila: ai, nu žēl jau man
[2010.07.20. 2:25:44] dīdžejmeitēns: kā žēl?
[2010.07.20. 2:25:58] Eila: tevis,ka prom brauksi
[2010.07.20. 2:26:15] dīdžejmeitēns: kāpēc?
[2010.07.20. 2:27:14] Eila: nebūtu pilnīgi nekas tevi ik pa laikam satikt
[2010.07.20. 2:27:32] Eila: tu esi viens no retajiem cilvēkiem ar kuriem ir par ko parunāt
(..)
[2010.07.20. 2:57:32] Eila: tu mani intresē
[2010.07.20. 2:57:34] Eila: nu
[2010.07.20. 2:57:37] dīdžejmeitēns: ja?
[2010.07.20. 2:57:37] Eila: tādā ziņā
[2010.07.20. 2:57:39] dīdžejmeitēns: :D
[2010.07.20. 2:57:44] Eila: ka man nav par tevi pohuj
2 mazas lietas čatiņā, kas mani aizkustināja un samulsināja. Būs vieglāk aizbraukt, zinot, ka būs par vienu cilvēku vairāk, kas mani gaidīs atpakaļ. Man nebūs grūti, es sev neļaušu tā domāt. Nē, būt jau būs, bet es sev aizliedzu tā domāt. Nedaudz Vācieša?
Tā ir vienmēr. Un ātrums sāp.
Tas ātri atnes mūs un aiznes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru