Statistika

pirmdiena, 2010. gada 19. jūlijs

Iepazīsimies?

Vai atcerieties, ka es solīju aprakstīt pati sevi? Es mēģināju, nezinu, vai jūsu domas sakrīt ar manām, bet mēs visi zinām, ka manām jābūt precīzākām, vai ne? Varbūt šis viss skanēs dumji, vai liksies lieki, bet rakstot es devu mazu atelpu sev pašai. Pirms vakara filmas tas bija diezgan relaksējoši.
*
Jolanta patiesībā ir meitene, kas nemāk sevi novērtēt. Viņa saka, ka ir vienkārša, bet patiesībā tā nav. Ne jau tādēļ, ka viņai būtu vajadzīga sterila sēdvieta vai kristāldzidri trauki, no kuriem ēst, nē , par vienkāršu cilvēku to meiteni nevar nosaukt, jo viņā tik daudz kas ir sarežģīts kā sudoku mīkla. Viņa ir pilnīgs intravertais tips, kurai riebjas pielaizīties citiem un smaidīt tad, kad nav nekādas nepieciešamības. Jolanta ir kā grauzdiņš- ārpusē ciets, iekšpusē samtains un mīksts (hā, hā). Viņai ļoti patīk parunāties ar cilvēkiem, kuri patiešām kaut ko sajēdz, nevis notrulināt savu laiku ar personām, kas savos gados ir stulbāki par tupu nazi. Viņa ļoti bieži ir klusa un nerunā, bet tas nav tādēļ, ka viņai nebūtu , ko teikt. Tas tādēļ, ka meitenes galvā notiek nepārtraukta domu sintēze, kas nekad neapstājas un tad nav nekādas nepieciešamības dzesēt muti- labāk palikt noslēpumainai. Jolanta nepārtraukti mainās un mīl pārsteigt apkārtējos, jo tad, šķiet, ir interesanti dzīvot. Kaut gan daudzi padomā, ka viņa ir ārkārtīgi negatīva un vienmēr protestatīva (nav ne jausmas, vai tāds vārds vispār pastāv) , tā nemaz nav, tā ir tikai barjera, ko viņa uzliek, lai nepielaistu par tuvu tos, kas to nav pelnījuši, jo ir gadījies tā, ka viņai sabradā visu, ko varētu saukt par lietojamu, lai justu. Tā nav meitene, kurai nav sirds un kura nemēdz teikt: „tu liec tikšķēt tam nezināmās izcelsmes objektam man zem krūtīm, kreisajā pusē”. Tā ir meitene, kas reizēm ir pārlieku emocionāla un pārāk impulsīva. Viņā ir vairāk patiesuma, jūtu un kaisles, nekā tajos, kas piestrādā ar ziepēm, lai iepatiktos cilvēkiem. Personas, kas viņai tik daudz ko nozīmē, reizēm netiek novērtētas, tiek pat ieviesta distance, kuru nevajag ņemt galvā. Reizēm viņa ir pārāk piesardzīga, pārāk ļoti grib atšķirties un neskriet pakaļ tiem, kuri domā, ka dara visu pareizi. Viņa jau no mazotnes nemēdza spēlēt rotaļas kopā ar citiem, jo fantāzija, kas progresēja viņas galvā, likās daudz svarīgāka. Tāpat kā par svarīgāku Jolanta atzīst mācības un zināšanas, nekā datorspēles un alkoholu. Nē, nu viņai jau patīk ballēties, pat ļoti- viņa dievina naktsdzīvi, kurā pat ar laiku nopietni iedzīvojās, taču viņa tikpat ļoti dievina klusumu, vientulību un mierīgas, siltas vasaras naktis. Jolantai ļoti bieži nepieciešama satikšanās pašai ar sevi. Viņai ir ļoti riebīga rakstura īpašība- ja tev vajag, man nevajag. Meitene nekad neskrien pakaļ kādam, kuram nejūtas vajadzīga. Taču viņai ir stingrs , nelokāms raksturs, jo, ja viņa kaut ko nodomājusi panākt, viņa uz to arī ies. Jolanta visu vienmēr cenšas izdarīt pati, bez citu palīdzības un dzīvo pēc uzskata, ka sākumā jādomā pašam par sevi, tikai tad par citiem, jo dzīvē nekur tālāk netiksi, ja nebūsi mazliet egoists. Ja viņa patiesi pieķeras kādam, tad uz ilgu laiku, bet, ja nenopietni, tad uz neilgu laiku. Jolanta vienmēr saka visu, kā ir- bez meliem un bez izlikšanās, jo viņa nespēj noklusēt ne savu viedokli, ne savas patiesās izjūtas. Ir daudz lietu, kas izraisa viņā interesi , un viņai nepatīk, ja kāds traucē pilnveidoties. Jolanta vēlas daudz ko panākt un izdarīt savā dzīvē, taču tikpat ļoti baidās no daudz kā. Viņa spēj paciest sāpes, ko izraisa tas nezināmais tikšķošais objekts zem kreisajiem sāniem, spēj noslēpt ciešanas, bet.. ne vienmēr sanāk. Jolanta ciena savu ģimeni un savus draugus un nevēlas tos kādreiz zaudēt, jo gan viņi, gan atmiņas ir pats dārgākais, kas viņai jebkad piederējis. Jolanta nav auksta, Jolanta ir pat ļoti silta- gandrīz kā rīta kafija. Ir cilvēki, kurus var baudīt tikai mazās devās. Jolanta ir tā, kuru vajag baudīt tikai mazliet, jo ar viņu ir grūti, ko viņa cenšas pabrīdināt laicīgi. Reizēm gadās, ka Jolanta apnīk cilvēkiem, bet ne uzbāzības vai citu bezsakaru dēļ. Viņa apnīk tādēļ, ka ir grūti tikt klāt tam, ko sauc par patieso seju.
*
Skan aptuveni tā, jā.

Un šoreiz videotēkā ir 2 lietas- ieskats filmā "Pianists", ko noskatījos vakar un, lai gan nepinkšķēju (kaut gan pēc "Šindlera saraksta" tas būtu neiespējamāk), tā bija ļoti, ļoti skaista filma. Bet šovakar "Inglourious Basterds" (Kaunpilnie bastardi?). Un vēl dažas filmas sekos rīt! ^ ^



Nav komentāru: