Statistika

pirmdiena, 2010. gada 5. jūlijs

"lai ko arī teiktu, es lekšu lidz galam"

Vāks! Ja kāds no jums tagad ienāktu manā istabā, tad es dzirdētu pārmetumu pilnas frāzes un lūgumus savākties, jo te ir totāls bardaks, bet man nav ne mazākās vēlmes kko darīt lietas labā. Logs un balkona durvis ir atvērtas tik plati, ka platāk nemaz nemēdz būt, bet man tik un tā ir karsti, un šitā stjupid saule man tracina. Gribētos iet peldēties, bet nav ar ko. Visi mani pametuši, jo neviens i nemaz nezina, ka es beidzot esmu Alūksnē pēc 5 dienu prombūtnes. Tātad alloha, lohi, zvaniet man un sauciet mani ārā. Bet ja godīgi, tad nevajag. Šobrīd mana brāļa kompītī lēnām velkas 2 fakin' labas filmas, kuras es vēlos šovakar noskatīties. Vakar noskatījos divsēriju filmu "Nirnberga". Un tā, protams, bija daudz labāka nekā sestdienas bezsakars "Mīlā un karā" pa LNT. Es biju cerējusi uz kko labāku (kaut gan nosaukums jau izsaka to, ka šī filma nebūtu priekš manis). Tā bija puņķaina, naiva filma, kurā no kara es saskatīju pavisam maz. Bet nu beigsim runāt par kino.
Es šobrīd izciešu miega badu. Man ļoti gribas izgulēties un aizmigt laicīgi. Pamosties bez galvas sāpēm. Taču nekā nesanāk. Esmu izmēģinājusi desmitiem veidu, kā piespiest sevi redzēt sapņus, nevis palaga baltumu, taču visu laiku sanāks normāls fail's. Tas ir stulbi, es zinu, bet kušššš.
Hehe, es atkal klausos Prāta Vētru un man patīk, jo vispār tā ir mana, tā teikt, vasaras daļiņa. A bet kāpēc man vispār patīk (ņemot vērā manu mūžīgo, ordināro plejlisti) ? Jo dziesmu vārdi tai ir tādi, ka tu tos vari izprast pa savam, piesaistīt savai dzīvei, savam noskaņojumam. Mhm. Taču, lābi, lābi- tā ir gandrīz ar visām labām dziesmiņām, kuras kaut cik ir sakarīgas un blā blā blā. Bet tikai PV dziesmām var likt paralēles ar šo gadalaiku. Nu tas tā, manā skatījumā. Tās vienmēr izsauc pozitīvas sajūtas, tāpat kā ievārījuma maizītes ar pienu. Un tikai PV dziesmas var dalīt ar kādu. Vai par kādu.
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu NEKO

Nu re, vai nav smuki? Smuki, smuki, ir, ir. Nav ko liegties kā jaunai meitenei ^ ^
Gribas iesākt kko jaunu. Es jau te sen minēju, ka vēlētos nodarboties ar kikboksu. Vai geokešingu. Vai to prikolu ar urbān..urbāni.. aj, karoč tas bija kkas tāds, kas man ļoti patika. Un tagad es atceros, ka skolotāja bija par mani uzrakstījusi, ka man esot "plašs interešu loks". Laikam jau tā ir. Varbūt arī tādēļ man nekad nav garlaicīgi, jo dzīve man vienmēr piespēlē interesantas situācijas. Pat tad, kad negribi, lai dzīve tā ar tevi rīkojas.

Nav komentāru: