Ja vēlies gūt no dzīves baudu, vismaz kaut kur ir jābūt nopietnam. /Vailds/Patiesībā man gribas sākt visu no nulles, no nekā. Un uzcelt ko tādu, ko sauc par dzīvi. Par manu dzīvi. Man gribas, lai es pēc dažiem gadiem varu teikt: "Es esmu te, es dzīvoju tā un mīlu to, ko daru. Man nevajag nevienu, kas norāda, kā darīt labāk, jo es pati to zinu vislabāk- ko man vajag, ko ne. Un neviens man neatgādina dzīvē pieļautās kļūdas, neviens nešausminās par manu dzīves vēsturi, jo nav liekas vajadzības". Tikai nedaudz bail, ka mani aizmirsīs tie, kurus es neaizmirsīšu nekad.. Nav jau man tādu cilvēciņu daudz, bet nav arī maz. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas sēž un ņerkst, un raud par to, cik ļoti gribas mājās. Nevienam negribas būt tālu prom, bet jābūt taču stipram. Es, piemēram, esmu nežēlīga pret sevi, jo ja es tāda nebūtu, tad jau sen vienu lietu būtu izdarījusi savādāk un pareizāk. Bet nē, Jolantai noteikti vajag sevi spīdzināt un teikt: "Neesi muļķe!".
Runa ir par to, ka es ar katru dienu vairāk skumstu. Hā, es skumstu, iedomājieties? Bet nevar jau nožēlot izdarīto, ir jānožēlo neizdarītais, manā skatījumā. Tik ļoti gribas kādu samīļot, bet tas "kāds" ir noteikts cilvēks. Fui, cik tas skan salkani un naivi. Bet, kā kādā dziesmā teikts, citēju:
It's the little things that make you crazySeksī, ne? Bet ir jau tā, ka pieskāriens var sagrozīt galvu. Vai man tā ir bijis? Nu.. jā. Es taču nerakstītu, ja to nezinātu. Man nav ne jausmas, kad es atkal iemīlēšos no visas, visas sirds. Tā pa īstam ir bijis vien divas reizes, kuras es nekad neaizmirsīšu. Ir bijušas, kā saka, "mirkļa vājības" un one night stand, zem kurām es slēpju savu patieso vēlmi mīlēt kādu, kurš ir iesakņojies manā prātā un sirdī kā Velsas princis. Bet nē, es vēl nerakstīšu par savu ideālo vīrieti (nu jau es nebaidos lietas saukt īstajos vārdos), jo ir muļķīgi cerēt uz lietām, kas patiesībā nepastāv. Vai Jolantas sirdī šobrīd kāds ir? Well, who fuckin' knows that, except me?
Like the thought of someone touching your skin
Bet vienalga – tu man paliec atoms.Eh, vecais, labais Vācietis!
Un vienalga, kas man dzīvē būsi –
H20 vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība –
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Viss vienalga – tu mans atoms esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru